FM: Investīcijās šogad nav gaidāma strauja izaugsme

Šogad Latvij'a nav gaidāma strauja izaugsme investīcijās, un plānots, ka tās varētu pieaugt par 1%, pirmdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē atzīmēja Finanšu ministrijas (FM) Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.

Iepazīstinot deputātus ar Latvijas stabilitātes programmu 2023. - 2006.gadam, viņa norādīja, ka apkopotas Eiropas Komisijas (EK) februāra prognozes un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) janvāra prognozes. Pirms pāris dienām SVF prezentēja globālās ekonomikas izaugsmes prognozi. Tā liecina, ka globālās ekonomikas atveseļošanās turpinās, bet atveseļošanās ceļš būs akmeņains.

EK un SVF atzīst, ka 2023.gads būs izaicinājumu pilns - karš Ukrainā ietekmē tirdzniecības saites, ir augsta inflācija, centrālās bankas ir sākušas aktīvi celt procentu likmes. Tas viss kopumā nesekmē izaugsmi. Arī Eiropas Centrālā banka no pagājušā gada jūlija sākusi pakāpeniski palielināt procentu likmes, piemēram, martā tās palielinātas par 0,5 procentpunktiem līdz 3,5%.

Latvijas stabilitātes programmā analizēts arī tas, kas notiek Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā, Lielbritānijā, Somijā, Dānijā, Nīderlandē un Polijā. Šajās valstīs izaugsme ir simboliska, kas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku. Paredzēts, ka gada otrajā pusē tirdzniecība partnervalstīs sāks atgūties, savukārt jau nākamajā gadā gaidāma izaugsme. SVF akcentē, ka 2024.gadā izaugsme atsāksies, taču tā būs zemāka, nekā iepriekšējos gados.

Vasaraudze skaidroja, ka pēc kāpuma par 4,1% 2021.gadā, Latvijas ekonomikas izaugsme pērn palēninājās līdz 2%. Viņa norādīja, ka tā bija augstāka, nekā iepriekš tika prognozēts. Izaugsmi noteica tas, ka privātais patēriņš izrādījās noturīgāks, jo sevišķi gada otrajā pusē, kad sākās apkures sezona. Gada ceturtais ceturksnis pēc statistikas datiem bija ar noturīgu privāto patēriņu. Skaitļus labvēlīgi ietekmēja arī salīdzinoši siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi. Privātā patēriņa pieaugums saglabājās 2021.gada līmenī.

Vērtējot nozares, kurām ir izdevies sasniegt 2019.gada līmeni, un tās, kuras to nav sasniegušas, ievērojami zemāka izaugsme vērojama transporta nozarē, arī būvniecībā bija lejupslīde. Pusotru gadu samazinās būvniecības ražošanas apjomi.

FM pārstāve norādīja, ka globāla problēma ir augstā inflācija. Pagājušajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija bija 17,3%, izaicinājumus rada pamatinflācijas iesakņošanās, kas pērn bija augsta - 11%. Turklāt šī problēma turpinās arī šogad. FM prognoze 2023.gadam liecina, ka inflācija sāks mazināties no marta, tomēr tā joprojām būs augstākā Eiropas Savienībā (ES), jo, piemēram, Latvijas kaimiņvalstīs tā sasniedz aptuveni 15%. Tāpat FM prognozē, ka gada vidū inflācija varētu sasnieg 10%, gada beigās - 3-4%, tomēr pamatinflācija šogad paliks ļoti augsta - virs 7%.

Vasaraudze sacīja, ka prognozes, kas bija izteiktas uz valsts budžeta sagatavošanu, patlaban ir koriģētas uz augšu. Ja pērn tika prognozēts, ka būs neliela recesija 0,6% apmērā, tad privātais patēriņš ļāva uzlabot prognozi 2023.gadam - izaugsme atjaunoties gada otrajā pusē, savukārt nākamajā gadā tā būs mērena.

Runājot par nodarbinātību, FM pārstāve sacīja, ka tā saglabājusies pagājušā gada līmenī, tomēr nākamgad būs jārēķinās ar to, ka valstī samazinās iedzīvotāju skaits darbaspējīgā vecumā. Nodarbināto skaitu tiešā veidā ietekmē demogrāfija. Šogad gaidāms neliels kāpums bezdarbā, tomēr ekonomiskajai aktivitātei palielinoties, samazināsies arī bezdarbs.

Runājot par potenciālo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, Latvijā tas tiek prognozēts 2% apmērā. Vasaraudze akcentēja, ka EK Latvijas potenciālo izaugsmi redz zemāku. Potenciālās izaugsmes aprēķinos ir trīs pamatbloki - darbaspēks, produktivitāte un kapitāls. Novērojams, ka darbaspēka komponente ir tā, kas vidējā termiņā negatīvi varētu ietekmēt potenciālo izaugsmi. Plānots, ka 2025.gadā to kompensēs ar produktivitāti, savukārt tas nozīmē, ka jābūt gudrām un atbildīgām investīcijām, kas veicinās produktivitāti, skaidroja Vasaraudze.

Viņa uzsvēra, ka valdības budžeta bilanci ietekmē atbalsta pasākumi. Vislielākie tie bija 2021.gadā, ievērojami mazāki šogad, sasniedzot apmēram 900 miljonus eiro. Šogad vislielākais atbalsts paredzēts energoatbalsta pasākumiem. Ziema bija silta, iedzīvotāji taupīja - vērojams kritums elektroenerģijas un gāzes patēriņā. Tas devis iespēju, ka līdzekļi energoatbalstam pietiks arī nākamajai apkures sezonai, bet tikai līdz 2023.gada beigām. Patlaban tiek strādāts pie tā, lai atbalsts nākamajā apkures sezonā būtu mērķēts. Tā, FM pārstāves ieskatā, ir laba ziņa, jo līdzekļu šim mērķim varētu pietikt.

Stabilitātes programmai tiek gatavots gan pesimistiskais, gan optimistiskais scenārijs. Pesimistiskajā scenārijā vislielākā ietekme ir speciālā budžeta izdevumiem, ja izaugsme būs zemāka, nekā tas ir paredzēts bāzes scenārijā.

Runājot par vispārējo valdības parādu, tas ir nedaudz precizēts. Valdības parāds ir saglabājies mazāks par 40% no IKP. Lai gan tas ir pieaudzis saistībā ar Covid-19 pandēmiju un atbalsta pasākumiem, tomēr tas ir viens no zemākajiem ES dalībvalstu vidū, norādīja Vasaraudze.