Vācijā ar pretrunīgu attieksmi sagaida pēdējo trīs AES slēgšanu

Vācijā ar dažādu attieksmi sagaida pēdējo trīs atomelektrostaciju (AES) atslēgšanu no tīkla, kas gaidāma naktī uz svētdienu, vides aktīvistiem un politiķiem par to priecājoties, bet uzņēmējiem un konservatīvajiem deputātiem kritizējot tādu lēmumu.

Pēc vairāk nekā 60 gadiem Vācija pilnībā atteiksies no kodolenerģētikas.

Divas no trim Vācijā atlikušajām AES sākotnēji bija plānots slēgt līdz pagājušā gada nogalei, tomēr Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās enerģētikas krīzes dēļ valdība nolēma, ka ziemā tās darbu vēl turpinās.

Neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika) tiks slēgta Izāras 2.AES Bavārijā, Emslandes AES Lejassaksijā un Nekārvestheimas 2.AES Bādenē-Virtenbergā.

Vides aizstāvju organizācija "Greenpeace" Vācijas atteikšanos no kodolenerģijas raksturoja kā "labu dienu" klimata aizsardzībā un "milzīgus panākumus 40 gadus ilgušajai kustībai pret kodolenerģiju".

"Greenpeace" vadītājs Vācijā Martins Kaizers uzsvēra, ka visām iesaistītajām pusēm tagad ir jāorientējas uz pilnībā atjaunīgajos resursos balstītu enerģiju un valdībai ir jāgarantē droša uzkrāto kodolatkritumu utilizācija, lai gan to radioaktivitāte saglabāsies vēl miljoniem gadu.

Valdības koalīcijā esošās Zaļās partijas parlamenta frakcija pauda prieku par to, ka Vācija "beidzot sāk drošas un pieejamas atjaunīgās enerģijas laikmetu", kas nodrošinās gan energoapgādi, gan vides aizsardzību, vienlaikus stiprinot Vācijas neatkarību no autokrātiem un veicinot spēcīgu ekonomiku.

Arī zaļo koalīcijas partneri sociāldemokrāti pauda prieku par pēdējo AES slēgšanu valstī.

Vienlaikus valdības koalīcijas partneri no Brīvo demokrātu partijas frakcijas, kas aizstāv uzņēmēju intereses, pauda nožēlu, ka neizdevās atlikt AES slēgšanu par vienu gadu. Brīvie demokrāti atkārtoti pauda savu vēlmi saglabāt pēdējās trīs AES darba kārtībā, lai krīzes gadījumā būtu iespējams atjaunot ražošanu tajās.

Vilšanos par AES slēgšanu pauda arī opozīcijā esošā Kristīgo demokrātu savienība (CDU).

Vācijas valdība ir atzinusi, ka īstermiņā valstij būs vairāk jāizmanto piesārņojumi radošās ogles un dabasgāze, lai nodrošinātu enerģijas patēriņu. Ogļskābās gāzes izmešu neitralitāti Eiropas lielākā ekonomika plāno sasniegt līdz 2045.gadam.

2011.gadā, pēc Fukušimas AES katastrofas Japānā, Vācijas valdība nolēma nekavējoties apturēt astoņas vecākās atomelektrostacijas un līdz 2022.gadam pilnībā atteikties no kodolenerģijas.

Citas rūpnieciski attīstītās valstis, piemēram, ASV, Japāna, Ķīna, Francija un Lielbritānija turpina izmantot AES, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu.