Veselības ministrija atklāj cik latviešiem ir liekais svars

Liekais svars ir raksturīgs 35% Latvijas iedzīvotāju, kamēr vēl 24% raksturīga aptaukošanās, trešdien sabiedrības informēšanas kampaņas "Augļi, ūdens, dārzeņi - Tavas veselības supervaroņi" atklāšanā skaidroja Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina.

Pēc viņas paustā, ja 2002.gadā brokastis ēda 74% iedzīvotāju, tad šobrīd to dara jau 54%, lai gan tā ir viena no pamatēdienreizēm, kas dod enerģiju un spēku visai dienai. Dati uz šodienu liecina, ka brokastis kopumā neēd vispār 19% iedzīvotājus, dārzeņus un augļus - 10%, un tos aizstāj ātrās uzkodas. Savukārt liekais svars raksturīgs 35% iedzīvotāju, kamēr vēl 24% - aptaukošanās.

"Tie nav dramatiski skaitļi, bet, raugoties ilgtermiņā nākotnē un saprotot, ka veselība ir tas lielākais un veselīgākais, kas mums katram ir, mēs gribētu to uzlabot. 20-30% bērnu ar lieko svaru ir dažādās vecumgrupās no septiņiem līdz 15 gadiem, turklāt puiši ir apaļāki nekā meitenes," sacīja Ortveina.

Uztura speciāliste Lizete Puga stāstīja, ka kampaņas pamatā būs informatīvie materiāli, kas būs pieejami dažāda skolas vecuma bērniem un vecākiem, informatīvs video par piecām porcijām augļu un dārzeņu dienā, brokastu svarīgumu, ūdens dzeršanu un veselīgām uzkodām, konkursi skolām un ģimenēm, kā arī raksti sociālajos tīklos, žurnālos, televīzijā un citur.

Viņa atzina, ka lielākā problēma ir izpratnē par to, kas ir uzkoda, jo nereti par to uzskata smalkmaizītes, našķus, kārumus, aizmirstot par augļu eksistenci. Tāpat bieži vien vecāki pārāk ātri pieņem faktu, ka bērnam negaršo augļi vai dārzeņi, un tie vairs netiek piedāvāti. Puga norādīja, ka tie bērnam ir jāpiedāvā diezgan intensīvi, un, ja pēc kādas 8-15 reizes viņam joprojām negaršos, tad tas arī ir.

"Pilnīgi normāli, ka bērni baidās no jauniem produktiem, bet tas, ka viņš tiem saka "nē", ne vienmēr to arī tiešām nozīmē. Dārzeņi un augļi ir šķiedrvielas, dažādas minerālvielas, vitamīni, un ja mēs tos nepievienojam uzturā, tad mēs tveram kaut ko citu," skaidroja uztura speciāliste.

Savukārt uztura speciāliste Līga Balode skaidroja, ka augļi un dārzeņi nav viens un tas pats. Augļi vairāk pilda uzkodu funkciju, un tāpēc ir jāēd vairāk dārzeņu. Kopumā dienā ir jāapēd piecas augļu un dārzeņu porcijas - trīs dārzeņu un divas augļu. Porcijas var mērīt pēc plaukstas izmēra, tādējādi saprotot, cik liela tā ir.

Tāpat veselīga uztura pamatā ir sabalansētība. Balode uzvēra, ka nebūs veselīgi, ja cilvēks apēdīs vienu kasti ar ķiršiem, tāpēc labākais ieteikums ir izmantot šķīvja principu. Proti, ceturtdaļai šķīvja jābūt ar ogļhidrātiem, piemēram, graudaugiem, kartupeļiem, ceturtdaļai - olbaltumvielu, piemēram, gaļu, zivi, olu, bet lielākai šķīvja daļai jābūt pildītai ar svaigiem augļiem un dārzeņiem.

Balode piebilda, ka būtu jāpievērš uzmanība, vai uzturā tiek lietoti svaigi augļi un dārzeņi, jo konservētajos un marinētajos būs liels cukura un sāls daudzums.

Kā ziņots, Latvijā bērni un pieaugušie augļus un dārzeņus lieto nepietiekamā daudzumā. Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma dati liecina, ka tikai 26,8% pusaudžu vismaz reizi dienā ir ēduši augļus un 27,2% ir ēduši dārzeņus. Savukārt 23% pusaudžu norādīja, ka vismaz reizi dienā ir ēduši saldumus, bet 6,2% vismaz reizi dienā ir dzēruši saldinātos bezalkoholiskos dzērienus.

Līdz ar to VM 2023.gada aprīlī un maijā īstenos sabiedrības informēšanas kampaņu, lai izglītotu skolas vecuma bērnus un viņu vecākus par dārzeņu, augļu un ogu nozīmi uzturā, ūdens lietošanu ikdienā, par veselīgām un viegli pagatavojamām uzkodām un regulāru maltīšu nozīmi, īpaši uzsverot brokastošanas nozīmi, tādējādi veicinot veselīgu uztura paradumu veidošanos.