Plaģiātismā vainotais LU profesors Kļaviņš pārmetumus sauc par apmelojošiem

Pretenzijas par plaģiātismu ir apzināts mēģinājums maldināt tiesībsargājošās institūcijas un sabiedrību, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes (LU) senators Māris Kļaviņš, kuram izbijis sadarbības partneris pārmet plaģiātismu.

Žurnāls "Ir" vēstīja par bijušā LU doktoranta Dmitrija Poršņova pretenzijām pret Kļaviņa zinātnisko darbību. Viņš 2019.gada jūnijā devās nedēļu ilgā ekspedīcijā uz Olandes salu Zviedrijā, lai ievāktu aļģu izskalojumu paraugus pētījumam. Ņemot vērā, ka tas bija iecerēts kā sadarbības projekts, viņš ļāva ar sagatavoto pārskatu iepazīties sava doktora darba vadītājam Kļaviņam, docentam Jurim Burlakovam un doktorantam Valdim Bisteram.

Pēc diviem gadiem Poršņovs atklājis, ka 2021.gada 17.februārī Igaunijas Lauksaimniecības universitātes žurnāla "Agronomy Research" rakstā autori ne tikai pilnībā nokopējuši vai ar nebūtiskiem pārveidojumiem izmantojuši 29% viņa pārskata datu, bet arī falsificējuši datus, uzdodot par autoru rezultātiem, kas iegūti Latvijas piekrastē. Par to 2021.gada maijā Poršņovs informējis "Agronomy Research", un žurnāls vēlāk rakstu atsaucis.

Kļaviņš tagad uzsver, ka LU Ētikas komisija lietu skatīja trīs sēdēs un pērn septembrī nolēmusi, ka "attiecībā pret Poršņovu ir konstatēta nekoleģiāla rīcība ar plaģiātu saturošiem elementiem". Tas esot pretrunā ar LU Akadēmiskās ētikas kodeksa minētajiem "godprātības, taisnīguma, cieņas un koleģialitātes principiem". Lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Kļaviņš skaidroja, ka plaģiātisma subjektu uzskaitītā atskaite, kas tiekot uzdota kā Poršņova veikts pētījums, esot vairāku LU darbinieku veiktu analīžu rezultātu apkopojums, un tā nesaturot nekādu viņa radošo ieguldījumu, ko varētu uzskatīt par autortiesību subjektu. Savukārt tiesības uz šī teksta izmantošanu esot Linneja universitātei Zviedrijā, pēc kuras pasūtījuma tika veikts pētījums. Neeksistējot arī Poršņova definētais plaģiātisma objekts - publikācija, kura varētu būt izmantota un citēta bez autora piekrišanas.

Pēc Kļaviņa teiktā, situācijas risināšanas gaitā Poršņovs "draudu izteikšanas un kolēģu šantāžas ceļā" panācis, ka Zviedrijas un Igaunijas zinātnieki ir piekrituši veikt viņa darbības attiecībā uz publikāciju, kurā izmantots viņa intelektuālais darbs.

LU senators par nepatiesiem sauc arī paustos apgalvojumus par augstskolas mācībspēku piekoptu praksi izmantot studentu sagatavotus darbus projektu pieteikumos finansējuma saņemšanai pētījumiem. Viņš šādu pieteikumu nekad neesot sagatavojis.