Vācijas vēstnieks: No kurienes tad galu galā nāk šie vācu tanki?

Gādājot par Ukrainas militāro vajadzību apmierināšanu, nav saprātīgi bruņojumu atdot tādā veidā, ka tas vājinātu NATO Austrumu flangu, šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" paudis Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts.

Lūgts vērtēt nereti dzirdētos pārmetumus, ka Vācija it kā vilcinājusies ar militāro preču, tostarp tanku "Leopard", piegādēm Ukrainai, vēstnieks skaidrojis, ka salīdzinoši lēnajam procesam ir vairāki iemesli. "Jau sen pagājuši tie laiki, kad, kā tas bija līdz 80.gadu beigām, mūsu rīcībā bija tūkstošiem "Leopard". Pašlaik to ir nedaudz vairāk par trīssimt. Citiem vārdiem sakot, nav tā, ka simtiem šo tanku stāv un gaida, kad tos paņems," stāstījis Helts.

Viņš uzsvēris, ka šie tanki ir ieroču sistēma, no kuras ir jēga tikai tad, ja to nodrošina pietiekamā daudzumā. Tas arī bijis iemesls "Leopardu koalīcijas" radīšanai no vairākām NATO dalībvalstīm, kuru Vācija vada kopīgi ar Poliju. "Lai tanki Ukrainā tiešām kalpotu savam mērķim, nepieciešamas noteikta lieluma vienības," piebildis diplomāts.

"Atceros arī izsaucienus par ziņojumiem, ka mūsu aizsardzības ministram vispirms vēl bija jāskaita šie tanki. Faktiski runa bija par militārās rūpniecības krājumu un potenciāla izvērtēšanu un pieejamo "Leopard" savietojamību. Tas bija svarīgi tieši tādēļ, lai lēmums nebūtu tikai ķeksīša pēc un tas, kas novirzīts Ukrainai, patiešām būtu reāli pieejams, taču vienlaikus neapdraudētu mūsu pienākumus attiecībā pret NATO. Mums ir "Leopard" tanki Lietuvā dislocētajā Vācijas vadītajā NATO kaujas grupā. Tā ir vēl viena partnervalsts, kas bija svarīga mūsu apsvērumiem, un, manuprāt, visiem skaidrs, ka nav saprātīgi bruņojumu atdot tādā veidā, ka tas vājinātu NATO Austrumu flangu. Tas tātad bija viens faktors," teicis vēstnieks.

Kā citu būtisku apsvērumu viņš minējis faktu, ka 2023.gadā Vācija ir vadošā valsts NATO īpaši augstās gatavības spēkos, kas prasa aptuveni 13 000 vācu karavīru ar aprīkojumu. "Un no kurienes tad galu galā nāk šie vācu tanki - tie nenāk no noliktavām, bet gan no bruņoto spēku aktīvajām tanku vienībām."

Vienlaikus Helts uzsvēris, ka Vācija starp Eiropas Savienības valstīm ir lielākais bruņojuma piegādātājs Ukrainai.

"Jums jāatceras arī par pretgaisa aizsardzības tankiem, munīciju un vēl daudz citu bruņojuma bezgalgarajā sarakstā, kas izvietots mūsu Aizsardzības ministrijas mājas lapā. Ņemsim par piemēru pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T. Tā vēl nav pieejama mūsu pašu armijai, tomēr pašu pirmo šo sistēmu pa taisno nodevām Ukrainai."

Helts atzinis, ka gan Vāciju, gan citas NATO valstis Krievijas sāktais karš savā ziņā pārsteidzis nesagatavotas. "Pāris pēdējās desmitgades visi esam dzīvojuši ar sajūtu, ka NATO drīzāk jāuzrauga miers pasaulē, un vairs netika saskatīta vajadzība pēc masīvas NATO militāras klātbūtnes Eiropā. Aptuveni ceturtdaļgadsimta laikā redzējām - un te kā piemēru var izcelt NATO dalību Afganistānā - pārveidi par jauna tipa - ļoti mobiliem spēkiem, kas varēja veikt intervenci jebkurā pasaules malā jebkurā militārā scenārijā. Tas attiecīgi nesa līdzi izmaiņas bruņojumā un militārajā doktrīnā. Līdz ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai esam atgriezušies pie ļoti konservatīvas valsts un visas alianses aizsardzības doktrīnas," skaidrojis diplomāts.