«Grūti iedomāties, kas varētu būt nākamais sāpīgais sankciju solis agresoriem»

Eiropas Savienībai (ES) ir salīdzinoši neliels izvēles loks jaunu sankciju piemērošanai Krievijai un Baltkrievijai, tādu viedokli pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns.

Krievijas režīma līderis Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija izvietos Baltkrievijā taktiskos kodolieročus. NATO Putina paziņojumu nosauca par bīstamu un bezatbildīgu, bet ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels norādīja, ka kodolieroču izvietošana Baltkrievijā būs drauds Eiropas drošībai.

Andžāns uzsvēra, ka Putina paziņojums ir Krievijas kārtējais konflikta eskalācijas etaps kopā ar Baltkrieviju, kas noteikti ir pamatots iemesls, lai pret abām valstīm noteiktu papildu sankcijas, tomēr patlaban nav skaidrs, par kādām sankcijām ES dalībvalstis varētu vienoties. Ģeopolitikas pētījumu centra direktora ieskatā, tikpat būtiski kā noteikt jaunas sankcijas pret abām valstīm, ir arī sekot līdzi līdzšinējo sankciju apiešanas mēģinājumiem.

"ES noteikti vajadzētu veidot nākamo sankciju kārtu. Tomēr grūti iedomāties, kas varētu būt nākamais Krievijai sāpīgais solis, par kuru ES dalībvalstis varētu vienoties un piekrist. Ja tas būtu, piemēram, pilnīgs tirdzniecības vai preču pārvadāšanas aizliegums, tad Latvijas gadījumā tas nozīmētu, ka gandrīz pilnībā veras ciet tranzīta sektors," sacīja Andžāns.

Kā vēstīts, Lietuvas Ārlietu ministrija norādīja, ka kodolieroču izvietošana Baltkrievijā izraisītu kārtējo saspīlējuma un destabilizācijas vilni Eiropā, reaģējot uz to, Lietuva aicinās partnerus pieņemt jaunas sankcijas.

Ministrija uzsvēra, ka ar paziņojumiem par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā Krievijas un Baltkrievijas diktatori Putins un Lukašenko "izmisīgi cenšas radīt kārtējo saspīlējuma un destabilizācijas vilni Eiropā".

"Tas vēl vairāk Baltkrieviju ierauj karā ar Ukrainu un konfrontācijā ar demokrātisko pasauli. Baltkrievija, kas arvien vairāk zaudē suverenitāti, atbalsta un palīdz Krievijas agresijai un arvien vairāk un ciešāk tiek integrēta Krievijas militārajos plānos, un tas ir papildu riska faktors Baltijas reģionam," klāstīts ministrijas paziņojumā.

Kā norādīja ministrija, Lietuva plāno runāt ar eiroatlantiskajiem partneriem par to, kā reaģēt uz "tādiem militāristiskiem Krievijas un Baltkrievijas režīmu plāniem".