Kariņš: Jāatceļ steidzamība grozījumiem Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka ir jāatceļ steidzamība Saeimā izskatāmiem grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, liecina premjera ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Arī "Apvienotais saraksts" (AS) aicinās noņemt steidzamību grozījumiem sabiedrisko mediju likumam, lai tos skatītu parastajā kārtībā trīs lasījumos.

Kā informēja AS pārstāvji, saņemot Latvijas radio darbinieku un valdes vēstuli, radušās bažas, vai visi sabiedrisko mediju apvienošanas aspekti un riski ir pietiekami rūpīgi izvērtēti, kā arī par to, vai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) esot pietiekami skaidrs redzējums par sabiedriskā medija darba organizāciju pēc apvienošanas.

Efektīva un produktīva apvienošana nevar notikt bez iesaistīto mediju atbalsta, tādēļ AS otrdien, 28.martā, plkst.15 plāno uzklausīt Latvijas radio kolektīva un valdes viedokli, lai saprastu, kāds ir to pamats bažām sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumā, norāda partiju apvienībā.

Kā informēja partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) pārstāve Silvija Reinberga, gan JV, gan partijas "Vienotība" valde uzskata, ka, lai nodrošinātu kvalitatīvu diskusiju par sabiedrisko mediju apvienošanu, nepieciešams atcelt steidzamību grozījumiem sabiedrisko mediju likumā.

JV pārstāvji steidzamības atcelšanu rosinās šodien valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē, ļaujot pienācīgi izvērtēt visus likumprojektā iesniegtos priekšlikumus.

"Vienotības" valdes priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsver, ka Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana ir jautājums, kuru nevar "steigā izdiskutēt un pieņemt".

"It sevišķi laikā, kad ārēji spēki aktīvi strādā pie dezinformācijas izplatīšanas, mums ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka Latvijas informatīvā telpa ir pasargāta no nopietniem apdraudējumiem un nodrošina iedzīvotājus ar objektīvu informāciju," pauž Ašeradens.

"Vienotības" vadītājs norāda, ka sabiedrisko mediju apvienošanai jābalstās uz skaidru un iepriekš ar nozari izdiskutētu Kultūras ministrijas izstrādātu mediju apvienošanas plānu, kā arī Mediju politikas pamatnostādnēm, "kas noteiks rīcības virzienus un skaidru mediju struktūru, un to, kā strādās reorganizētais medijs, piemēram, vai būs vienots ziņu dienesta centrs".

JV ieskatā pirms mediju reorganizēšanas nepieciešams izstrādāt sabiedrisko mediju apvienošanas plānu, kas atbildēs uz jautājumiem par finansējuma modeli, kā arī mediju un to redakcionālo neatkarību, un mediju politikas pamatnostādnes, kas veidotu pamatu grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, informēja Reinberga.

Saeima 16.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai.

Likumprojekts paredz 2024.gada 1.janvārī noslēgt apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija izveidošanu.

Sabiedrisko mediju apvienošanai paredzēti 220 600 eiro izdevumi, tostarp personāla izdevumi reorganizācijas veikšanai paredzēti 60 000 eiro un grāmatvedības un lietvedības programmas un datu pārnešanai 48 400 eiro.