Riekstiņš: Baltija sniedz vislielāko atbalstu Ukrainai, taču tās nav sacensības

Baltijas valstis sniedz vislielāko atbalstu Ukrainas karā, taču tās nav sacensības, sestdien Krievijas opozīcijas organizācijas "Brīvās Krievijas forums" rīkotajā 4.Pretkara konferencē sacīja diplomāts, bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Salīdzinot ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2014.gadā, esošais karš valstī ir visu pasaules mediju uzmanības centrā, un šoreiz pasaule neklusēja, atzīmēja politologs Ukrainas žurnālists, Ukrainas bruņoto spēku virsnieks Taras Berezovets. Viņš atzina, ka arī šobrīd, gadu pēc iebrukuma, pasaule joprojām uzmanīgi seko līdzi notiekošajam Ukrainā, un bez tā valstij nebūtu bijis pat desmitās atbalsta daļas. Turklāt, viņa vērtējumā, tieši Baltijas valstis, īpaši Latvija un Lietuva, izrāda vislielāko atbalstu, un tās ir līderes virzībā uz daudzpolāro pasauli.

Tikmēr Riekstiņš sacīja, ka brīdī, kad pērn, 24.februārī, sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, Krievijas Valsts prezidents Vladimirs Putins to mēģināja pasniegt kā valsts iekšējo procesu. Tomēr viņa vērtējumā, Krievijas izraisītais karš Ukrainā esot risinājums izdomātām problēmām un vēsturiskiem aizvainojumiem, un šobrīd sāktais kara process virzās uz kodolšantāžu.

"Nedrīkst pieļaut, ka šāda Krievijas rīcība tiek atstāta nesodīta", uzsvēra Riekstiņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka patlaban cilvēki sāk zaudēt fokusu, un tas ir jāmaina pirms nākamo soļu noteikšanas. Arī šogad valstu starpā primārais mērķis būs sniegt atbalstu Ukrainai karā, ekonomikas, finanšu un humanitārajā jomā.

"Baltijas valstis sniedz vislielāko atbalstu Ukrainas karā, taču tās nav sacensības. Ja mēs uzskatām, ka ir jāsniedz atbalsts, tad tas mums ir jādara pašu interesēs," pārliecināts Riekstiņš.

Tāpat būtu jāpievērš uzmanība sankciju politikai attiecībām pret tiem valstī esošajiem dalībniekiem, kas tās apiet, kā arī tālākai solidaritātes konsolidācijai atbilstoši līmenim, kāds bija sasniegts pagājušajā gadā, kad karš Ukrainā tikai sākās. Riekstiņš atzīmēja, ka šajā gadījumā liela loma varētu būt Krievijas opozīcijas spēkiem, lai nākotnē padarītu Krieviju par brīvu un demokrātisku valsti, piebilstot, ka esot daudz piemēru, kādā citas valstis to var palīdzēt panākt.

Lietuvas Ārlietu ministrijas viceministrs Mants Adomens uzskata, ka 2023.gads kaut kādā ziņā līdzināsies 1943.gadam, kad norisinājās Otrais pasaules karš. Viņa vērtējumā, šogad vēl nekas nebeigsies, taču, iespējams, daudzas lietas varētu izkristalizēties.

Adomens norādīja, ka būtiski saprast, ka karš Ukrainā jau sen ir pārkāpis reģionālā kara robežas. Lai arī tiešā karadarbība notiek Ukrainā, tomēr tajā pašā laikā tā cīnās par visām citām valstīm, attiecīgi pārnesot karu pāri valsts robežām un piešķirot tam hibrīdraksturu.

Tomēr bīstamību situācijai rada sabiedrības nogurums, tās nespēja noturēt uzmanību uz dažādās pasaules daļās notiekošo, kā arī nespēja apzināties situācijas nopietnību, uzskatot, ka karš ir epizode, kura kaut kādā brīdī kaut kādā veidā pāries, atzina Adomens.

"Lai uzvarētu, mums vispirms ir jāapzinās, ka karš notiek, un tas nav reģionāls vai kontinentāls. Karš notiek par iespēju saglabāt mieru un demokrātiju brīvā pasaulē. Tam ir nepieciešama mobilizācija, proti, būtiski mobilizēties ekonomiskā ziņā, orientēties uz kara ekonomiku, pārdalīt savus resursus. Tāpat svarīga ir ģeopolitiskā mobilizācija kā cīņā par globālu atbalstu," skaidroja Lietuvas Ārlietu ministrijas viceministrs.

Kā ziņots, Krievijas opozīcijas organizācijas "Brīvās Krievijas forums" rīkotajā 4.Pretkara konferencē šodien notiek paneļdiskusijas, informēja pasākuma rīkotāji.

Paneļdiskusijas notiek par tādām tēmām kā, piemēram, Krievijas agresija un globālā pasaule 2023.gadā, Kremļa politika sankciju apiešana, Krievijas agresijas sabrukums un Ukrainas uzvara un citas.

"Brīvās Krievijas forums" ir Krievijas opozīcijas platforma, kuru 2016.gadā Viļņā dibināja Krievijas politiķi Kasparovs un Tjutrins.

Kopš dibināšanas "Brīvās Krievijas forums" ir apvienojis gan Krievijā, gan ārvalstīs dzīvojošos Krievijas sabiedrības pārstāvjus, kuri ir ieņēmuši stingru nostāju attiecībā pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu. Viņi iestājās par Putina diktatūras pilnīgu likvidēšanu, Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu, kā arī visu Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu.

Kopš 2016.gada ir notikuši 11 "Brīvās Krievijas forumi", bet kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā sākuma "Brīvās Krievijas foruma" paspārnē Viļņā ir notikušas trīs Pretkara konferences.

2023.gadā Krievijas Ģenerālprokuratūra atzina "Brīvās Krievijas forumu" par "nevēlamu organizāciju".