Brīvdabas muzejs piedāvā apgūt etnogrāfiskās zināšanas

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 25.martā sāks jaunu izglītojošo nodarbību ciklu "Etnogrāfiskās zināšanas un prasmes modernai sabiedrībai", informēja muzeja pārstāve Līga Rimšēviča.

Nodarbības notiks muzejā, un to mērķis ir veidot satikšanās, zināšanu un domu apmaiņas vietu cilvēkiem, kurus interesē latviešu un citu Latvijas teritorijā vēsturiski dzīvojošo tautu kultūras mantojums.

Pavasarī plānotajās nodarbībās muzeja apmeklētāji aicināti tikties ar zinošiem etnogrāfijas jomas ekspertiem un latviskās dzīves ziņas kopējiem: Mārīti Jakovļevu, Agri Dzeni, Māri Zundi, Ilmu Neretu, Mārtiņu Kuplo un Aelitu un Juri Batņām.

Nodarbībās tiks aplūkotas ar etnogrāfiju saistītas tēmas no 21.gadsimta cilvēka skatu prizmas: tradicionālais zemnieku dzīvesveids, dzimtas pētniecība, koks kā unikāls materiāls, kas spēj saglabāt informāciju par vides faktoriem periodā, kurā tas audzis, dārzs un tam raksturīgie ziedaugi, kas rotājuši mūsu vecmāmiņu puķu dobes, pirts kā neatņemams latvieša zemnieka sētas elements.

Katra ikmēneša nodarbība būs organizēta divās daļās, no kuras pirmā, teorētiskā daļa, notiks Priedes krogā, bet otrā, praktiskā daļa - muzeja ekspozīcijā.

Paredzēts, ka 25.martā plkst.11 Jakovļeva stāstīs par zemnieka dzīvi Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā rakstīto avotu gaismā, savukārt plkst.12.30 Dzenis iepazīstinās ar priekšlasījumu "17. līdz 19.gadsimta zemnieku dzimtu un sadzīves izpētes iespējas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos".

Ar priekšlasījumu "Seno celtņu koka būvelementu koksne kā vēsturiskās informācijas avots" 22.aprīlī plkst.11 uzstāsies Zunde, savukārt plkst.12.30 Nereta stāstīs par tradicionālajiem ziedaugiem latviešu zemnieka dārzā.

Gaidāms, ka 20.maijā plkst.11 Kuplais stāstīs par latviešu tradicionālās pirts plānojuma attīstību 19.gadsimta un 20.gadsimta pirmajā pusē, savukārt plkst.12.30 Batņas iepazīstinās ar to, kas ir jāzina latvietim, ejot pirtī.