Rīgas dome aizliedz atvērt totalizatoru Deglava ielā

Rīgas dome šodien nolēma neļaut jau esošā azartspēļu zālē Augusta Deglava ielā 100 atvērt totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu.

Šis ir pirmais gadījums pēc Rīgas teritorijas plānojuma "atbloķēšanas", kad pašvaldība liedz atvērt totalizatoru.

Kā iepriekš deputātiem skaidroja pašvaldības Juridiskā pārvalde vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) atcēlis iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu.

Rīgas teritorijas plānojums aizliedz visā Rīgas teritorijā organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Skatot šo jautājumu Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejā, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks sacīja, ka asociācija šo domes lēmumu uzskatīs par pretlikumīgu. Jau iepriekš Vērzemnieks ir paudis, ka Pleša apturētais Rīgas teritorijas plānojums bija prettiesisks. Tajā noteiktais, ka azartspēļu zāles pilsētā drīkst atrasties tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, faktiski nozīmējot šīs uzņēmējdarbības jomas likvidēšanu.

Savukārt SIA "Joker Ltd" pārstāve pārmeta Rīgas domei vilcināšanos, jo šo lēmumprojektu domes skatīja jau decembrī, kad Rīgas teritorijas plānojums vēl nebija "atbloķēts".

Kā ziņots, jaunais Rīgas teritorija plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā būtu divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas bija pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk nekā viens teritorijas plānojums.

Pretējā puse savukārt pauda aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēts jaunajā Rīgas plānojumā.

Rīgas dome vērsās Satversmes tiesā, kas ierosināja lietu, kurā Rīgas dome apstrīdēja Pleša lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu.

Pēc Saeimas vēlēšanām parlamentā neiekļuva Pleša pārstāvētā partija un viņš zaudēja amatu. Jaunais ministrs Sprindžuks pēc tam, kad Saeima bija veikusi grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, atcēla sava priekšgājēja lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu.

Savukārt Rīgas dome nolēma atsaukt prasību Satversmes tiesā.