Stoltenbergs aicina sabiedrotos palielināt izdevumus aizsardzībai

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien brīdinājis, ka sabiedrotie nepietiekami ātri palielina izdevumus aizsardzībai, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimu, NATO dalībvalstis apņēmās palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2024.gadam.

NATO ikgadējā ziņojumā, kas tika publiskots šodien, secināts, ka šo mērķi 2022.gadā sasniedza tikai septiņas no 30 NATO valstīm un tās ir ASV, Grieķija, Polija, Lielbritānija, Lietuva, Latvija un Igaunija.

2021.gadā mērķi sasniedza astoņas dalībvalstis, bet 2020.gadā - 11 valstis.

"Kopš Krievijas iebrukuma daudzi sabiedrotie ir paziņojuši par ievērojamu aizsardzības izdevumu palielināšanu. Tagad solījumiem jāpārvēršas īstā naudā, līgumos un konkrētā bruņojumā, jo aizsardzības izdevumi ir pamatā visam, ko mēs darām," preses konferencē sacīja Stoltenbergs.

Viņš 2% mērķa sasniegušo valstu skaita samazināšanos skaidroja ar to, ka vairāku sabiedroto valstu ekonomika darbojusies labāk, nekā gaidīts, tāpēc to aizsardzības budžeti izskatījušies proporcionāli mazāki.

Vislielāko naudas summu aizsardzībai tērējušas ASV - aptuveni 70% no vairāk nekā triljona dolāru lielajiem NATO kopējiem aizsardzības tēriņiem 2022.gadā.

ASV gadiem ilgi mudinājušas Eiropas sabiedrotos atvēlēt lielākus līdzekļus savai aizsardzībai, un aizsardzības tēriņi NATO ir pieauguši.

Kopumā Eiropas valstu un Kanādas aizsardzības izdevumi 2022.gadā pieauga par 2,2%, un pēdējo astoņu gadu laikā pieaugums sasniedzis 350 miljardus ASV dolāru.

"Kopš 2014.gada sabiedrotie ir palielinājuši aizsardzības izdevumus, un mēs virzāmies pareizajā virzienā. Taču mēs virzāmies ne tik ātri, kā to pieprasa bīstamā pasaule, kurā dzīvojam," sacīja Stoltenbergs. Viņš atzinīgi novērtēja panākto progresu, bet uzsvēra, ka ir jādara vairāk un ātrāk.

Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā pagājušā gada februārī pamudināja Eiropas valstis modernizēt savas armijas un stiprināt savu aizsardzību.

NATO gatavojas samitā jūlijā Viļņā noteikt jaunu mērķi aizsardzības izdevumu palielināšanai, vairumam valstu piekrītot, ka 2% būtu jābūt pamatam, nevis tēriņu griestiem. Tomēr vairākas valsis, kuras nav spējušas sasniegt 2% mērķi, nevēlas pārāk ambiciozu un konkrētu mērķi.

Stoltenbergs uzsvēra, ka šodien drošību nevar uzskatīt pašsaprotamu un tieši tā ir "mūsu labklājības un mūsu dzīvesveida pamatā".

NATO diplomāti prognozē, ka diskusijas par jauno mērķi aizsardzības tēriņiem, kas prasa visu dalībvalstu akceptu, visticamāk, turpināsies līdz pat samitam jūlijā.