Vai arī 3.grupas invalīdi sabiedrisko transportu varēs izmantot bezmaksas?!

Saeima šodien nodeva turpmākai izvērtēšanai Sociālo un darba lietu komisijā kolektīvo iesniegumu par bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu personām ar 3.grupas invaliditāti.

Iedzīvotāju iniciatīvas pārstāve Santa Survila iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sacīja, ka 3.grupas invaliditātes personas ir nedaudz apdalītas, jo ir salīdzinoši mazāk valsts piešķirtu atvieglojumu. Pārsvarā visi medicīnas pakalpojumu speciālisti esot Rīgā, kas nozīmē, ka cilvēki no reģioniem maksā par ceļa izdevumiem, lai dotos pie ārsta. Survila norādīja, ka, virzot tālāk iniciatīvu, ieguvumi būtu vairāki, piemēram, tas ļautu cilvēkiem piedalīties aktīvā sabiedrības dzīvē, kā arī viņi būtu motivēti meklēt darbu tālāk no dzīves vietas.

Savukārt LM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis sēdē skaidroja, ka jau patlaban, lai nodrošinātu transporta izdevumus 1.un 2.grupas invaliditātes personām un personām, kam ir invaliditāte līdz 18 gadu vecumam, tas paredz lielas izmaksas. Piemēram, 2018.gadā, pirms Covid-19 pandēmijas, tas izmaksāja valstij 18 miljonus eiro.

LM pārstāvis sacīja, ka no visām personām ar invaliditāti, 40% ir piešķirta 3.grupas invaliditāte, bet viņi ir arī vislabāk integrēti darba tirgū. Tāpat Uršuļskis akcentēja, ka jau patlaban ir paredzēts transporta izdevumu kompensēšanas atbalsts arī 3.grupas invaliditātes personām nepieciešamības gadījumā, ja konstatēti kustību vai garīga rakstura traucējumi.

Pēc Satiksmes ministrijas (SM) aprēķiniem, lai nodrošinātu arī 3.grupas invaliditātes personām bezmaksas reģionālās nozīmes pārvadājumus, būtu nepieciešami aptuveni trīs miljoni eiro gadā. SM ieskatā iniciatīva konceptuāli būtu atbalstāma, bet tad jāparedz papildu finansējums valsts budžetā.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes locekle Valentīna Berga norādīja, ka 3.grupas invaliditātes personām kustību traucējumi nav izteikti, bet ikvienam cilvēkam, kam ir problēmas ar veselību, ir jāsniedz atbalsts. Tas gan esot jāskatās kontekstā ar valsts budžetu.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) atzina, ka šāda vai līdzīga iniciatīva neparādās pirmo reizi Saeimas dienaskārtībā. Tomēr vienmēr ir jautājums par to, vai jāparedz arī cilvēka līdzmaksājums, lai novērstu, ka cilvēki to negodprātīgi izmanto.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tika savākti 10 000 parakstu par bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu personām ar 3.grupas invaliditāti.

Paraksti tika vākti kopš 2017.gada 27.janvāra. Iniciatīvas autors ir Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks-Puķe.

Iniciatīvas mērķis ir panākt to, lai personām ar 3.grupas invaliditāti gan vietējās nozīmes, gan starppilsētu sabiedriskais transports Latvijā būtu par brīvu. Pašreiz Latvijā par brīvu sabiedriskais transports ir tikai personām ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Persona ar 3. invaliditātes grupu ir cilvēks, kuriem ir mēreni veselības traucējumi, kuru dēļ viņu darba spējas ir mēreni traucētas. Visbiežāk tieši cilvēks ar trešās grupas invaliditāti ir spējīgs ļoti labi integrēties sabiedrībā, un ir spējīgs strādāt, tādējādi nebūt par slogu sabiedrībai un valstij.

Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības vērtējumā personas ar 3.grupas invaliditāti ir no valsts puses nedaudz apdalīti, jo viņiem gandrīz nav nekādu atvieglojumu salīdzinot ar personām ar 2. un 1. grupas invaliditāti.

Pašlaik dažas pašvaldības jau piedāvā savā pašvaldībā deklarētām personām ar 3.grupas invaliditāti atlaides vai bezmaksas braucienus sabiedriskajā transportā. Tieši šajās pilsētās ir vērojama cilvēku, kam ir mērenas veselības problēmas, lielāka pilsoniskā aktivitāte.

Iniciatīvas autora vērtējumā, ņemot vērā, ka sabiedrisko transportu lielākoties dotē valsts vai pašvaldība, īpaši neatšķiras pārvadājuma maksa vai sabiedrisko transportu izmanto viens pasažieris jeb ir pilns autobuss. Proti, nosakot to, ka 3.grupas invalīdiem braukšana sabiedriskajā transportā ir bez maksas, pārvadātāji un valsts īpaši neko nezaudētu. Tieši pretēji - tieši neieņemtie ienākumi pārvadātājam par biļetēm, kas pārdotas personām ar 3.grupas invaliditāti, ar uzviju atgrieztos valsts budžetā, jo persona ar 3.grupas invaliditāti kļūtu krietni motivētāki, gan meklējot darbu, gan meklējot labāku darbu tālāk no dzīvesvietas, jo līdz šim bija lieli ceļa izdevumi. Personas ar 3.grupas invaliditāti kļūtu sabiedriski aktīvāki - vairāk ceļotu pa Latviju, apmeklētu kultūras pasākumus un citas vietas.