Rīga, 11.nov., LETA. Karš starp Krieviju un Ukrainu ir imperiālistisks karš, kas balstīts koloniālismā, šodien Baltijas Mediju izcilības centra rīkotajā konferencē "Uzticēšanās un patiesība. Žurnālistika kara apstākļos" norādīja Ukrainas Nacionālās sabiedriskās raidorganizācijas ("Suspline") ziņu dienesta vadītāja Angelina Karjakina.
Viņa atzīmēja, ka daudzi pasaulē atzīti masu mediji ziņo par karu Ukrainā un arī citās valstīs, sēžot savos birojos, tomēr, lai ziņotu par notiekošu Ukrainā, ir jābūt uz vietas valstī. Karjakina uzsvēra, ka žurnālistika no biroja šajos apstākļos vairs nedarbojas.
Karjakinas ieskatā, žurnālistiem ir jāizskaidro savai auditorijai, kas ir Krievijas koloniālisms un kāds ir Ukrainas pretestības fenomens. Viņa norādīja, ka cilvēki Ukrainas ciemos ar kailām rokām apturēja krievu tankus un visa pasaule skatījās videomateriālus, kā vīrietis uz divriteņa vai sieviete ar pannu rokās stājās pretim tankam.
"Kāpēc viņi to darīja, ir balstīts desmitgadēs, simtgadēs. Tas nav stāsts, kuram ir daži mēneši vai astoņi gadi. Tas nav sācis 2014.gadā, kad Krievija pirmo reizi iebruka Ukrainā. Tas ir gadsimtiem ilgas kolonizācijas stāsts," sacīja Ukrainas Nacionālās sabiedriskās raidorganizācijas ziņu dienesta vadītāja.
Runājot par pašreizējiem darba apstākļiem Ukrainā, viņa sacīja, ka patlaban ir spēkā kara laika likums. Žurnālistiem ir jāievēro virkne noteikumu. Karjakina atzina, ka žurnālistiem un redaktoriem bija dilemma - ja tika ziņots par apšaudes vietu un tā tika rādīta, pēc stundas šajā vietā notika nākamā apšaude, kas bija jau daudz precīzāka.
"Mēs sapratām, ka mums vajadzēs pielāgot savu pieeju, ņemot vērā drošības pasākumus, jo uguns no Krievijas puses tika koriģēts, izmantojot arī krievu kolaborantu un aģentu sniegto informāciju. No ģenerālštāba nāca aicinājums, lai mēs neziņotu par apšaudēm to norises laikā. Mēs izstrādājām redakcijas politiku, saskaņā ar kuru, mēs ziņojam, ka dzirdam sprādzienus arī tad, ja mēs īsti nesaprotam, no kuras puses tie nāk," teica Karjakina.
Viņa arī pieminēja gadījumu, kad iebrukuma sākumā Harkivā nedarbojās trauksmes sirēnas. Tās bija bojātas. Daudzās Harkivas apgabala apdzīvotajās vietās cilvēki nevarēja saprast, vai viņi drīkst pamest patvertnes. Šajā gadījumā masu mediji tiešraidē ziņoja par to, ka brīdināšanas sistēma Harkivā sāka darboties. Vairums iedzīvotāju izmantoja informāciju, kas tika sniegta "Telegram" kanālā.
Karjakina atzīmēja, ka masu mediji Ukrainā ir kļuvuši par palīgu, lai cilvēki varētu pieņemt ikdienas lēmumus, piemēram, kur ņemt ūdeni, kad atslēgs elektrību, kad cilvēki var atstāt patvertni, kad jādodas prom no pilsētas.
Viņa norādīja, ka kolēģi jautā par redakcijas standartiem un objektivitāti, tomēr šis jautājums ir savāds - ja žurnālisti strādā kara apstākļos, tas nepadara viņus mazāk profesionālus. Žurnālisti saprot, kādi ir noteikumi un apstākļi un viņiem ir jāpilda uzdevums - ziņot cilvēkiem par to, kas notiek valstī.
"Esmu lepna par to, kā mūsu raidorganizācijas ziņo par karu. Bieži vien runā par neitralitāti, bet tas, ka mēs zinām, kāda ir mūsu nostāja, padarīja mūsu ziņas strikti informatīvas un tikai uz faktiem balstītas," konferencē uzsvēra Karjakina.
Komentāri