Putnu fabrika Ķekava plāno dubultot eksporta apjomus uz Zviedriju

AS "Putnu fabrikai "Ķekava"" ir "agresīvi plāni" attiecībā uz eksporta apmēriem, tostarp plānots dubultot eksportu uz Zviedriju turpmākajos divos gados, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš stāstīja, ka "Putnu fabrikas "Ķekava"" un arī pārējo grupā ietilpstošo Latvijas putnu gaļas ražotāju galvenais fokuss eksporta tirgos joprojām ir Ziemeļvalstis.

"Zviedrija ir mūsu galvenais eksporta tirgus ar labu atrašanās vietu, ar vienas nakts loģistiku no Rīgas uz Stokholmu, ar vienu no labākajām tirgus pirktspējām pasaulē. Zviedrija importē daudz gaļas. Visi šie argumenti mums palīdz fokusēties uz mērķi," skaidroja Pranckevičs, piebilstot, ka kompānijai ir divi zīmoli, kas ir radīti eksportam Skandināvijas tirgū - "Grannfagel" un "Top choice poultry".

Viņš norādīja, ka arī Somijā ir iegūts jauns līgums, lai gan Somija ir specifisks tirgus, jo ir ļoti orientēts uz vietējo ražotāju un vietējo produkciju. Tāpat "Putnu fabrikai "Ķekava"" ir līgumi ar Norvēģiju, kas gan nav Eiropas Savienībā, un tās tirgus ir kvotēts. "Esam saņēmuši importa kvotas, līgums nav liels, bet tas ir progress," atzīmēja kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Pranckevičs minēja, ka ir plānoti arī nišas eksporta tirgi, piemēram, Islande, kā arī ir idejas par eksportu uz Kanādu, kas arī ir kvotēts tirgus.

"Protams, ir tradicionālie Eiropas eksporta tirgi - Lielbritānija, Nīderlande. Tie ir tirgi ar stabiliem partneriem," stāstīja Pranckevičs.

Vienlaikus viņš minēja, ka tiek eksportēts arī uz tālākiem tirgiem, piemēram, Uzbekistānu un Tadžikistānu, kas pērk zemākas cenas produktus, bet ir labi tirgi. Viņš gan atzina, ka uz šīm valstīm kara dēļ ir sarežģītāka loģistika.

Tāpat Pranckevičs uzsvēra, ka šajos trijos krīzes gados kompānija nav samazinājusi ražošanas apmērus un darbinieku skaitu, tieši pretēji - kompānijas stratēģija bija palielināt ražošanas apjomus.

"It kā loģika būtu pilnīgi pretēja - krīzes laikā pirmais, kas parasti nāk prātā ir, ka, lai samazinātu izmaksas, ir arī jāsamazina ražošanas apjomi, bet tas nav mūsu gadījums. Ja sāksi ražot mazāk, izmaksas būs lielākas un zaudējumi pieaugs, jo mums liela daļa izmaksu ir fiksētas un, ražojot mazāk, mēs zaudētu līgumus, ko nevarētu atgūt, turklāt putnkopības cikls ir tāds, ka nevari vienā mirklī ražošanas apjomus atkal būtiski paaugstināt," skaidroja Pranckevičs.

Viņš atzīmēja, ka "Putnu fabrika "Ķekava"" eksportē apmēram 50% saražotās produkcijas. Par vietējo tirgu uzņēmumā uzskata visas trīs Baltijas valstis, bet lielākoties tas ir Latvijas tirgus.

Jau ziņots, ka "Putnu fabrika "Ķekava"" finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 30.jūnijam, strādāja ar 72,994 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās 2,7 reizes un bija 2,199 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 18,928 miljoni eiro. Kompānijas "Putnu fabrika "Ķekava"" akciju kontrolpakete pieder Lietuvas holdingam "Linas Agro Group", kurā ietilpst arī "Lielzeltiņi", "Broileks", "Cerova" un "PFK Trader".