Augustāns: budžets attiecībā uz iekšlietu jomu neatrisinās nozares problēmas

Saeimas pieņemtais valsts 2023.gada budžets attiecībā uz iekšlietu jomu noteikti neatrisinās nozares problēmas, lai gan finansējuma palielinājumu nozarei ir pozitīvi vērtējams, atzina Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns.

Kopumā ir labi, ka Saeima pieņēmusi budžetu un noteikti tas ir pozitīvs signāls visai Latvijas sabiedrībai. Arodbiedrība pozitīvi vērtējot, ka budžets satur finansējuma palielinājumu iekšlietu nozarei un tās dienestiem, kā arī Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām.

Šis budžets un nozarei paredzētais finansējums ir labāks, un kādu laiku iekšlietas varēs veikt kopējos uzlabojumus, piemēram, veikt telpu remontus, iegādāties tehniku, norādīja Augustāns.

Līdz ar budžeta apstiprināšanu faktiski varēs sākt realizēt valdības rīcības plāna paredzētos pasākumus, kas varētu uzlabot iekšlietu nozarē esošo cilvēku darba un dzīves apstākļus.

"Šis budžets noteikti neatrisinās nozares problēmas, jo problēmas ir ilgstoši nerisinātas un iekšējā drošība nav bijusi prioritāte. Ja iekšlietu nozarei palielinātu finansējumu par vēl 30%, tad varētu samazināt aizejošo amatpersonu skaitu, varētu cerēt uz jaunu amatpersonu vieglāku piesaisti. Amatpersonu atalgojums sasniegtu vidēji tautsaimniecībā strādājošo atalgojumu," norādīja Augustāns.

LETA jau rakstīja, ka Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Iekšlietu jomā 24 miljoni eiro paredzēti amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielināšanai. 23,1 miljons eiro tiks novirzīts ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, savukārt 23,8 miljoni eiro - austrumu robežas infrastruktūras izveidei. Vēl 4,7 miljoni eiro paredzēti katastrofu pārvaldības centru izveidei un jaunu telpu iekārtošanai Valsts policijai.

Prioritārajam virzienam "Drošība" vidējā termiņā ir paredzēts papildus finansējums vairāk kā 1,1 miljarda eiro apmērā, tostarp ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai 2023.gadam plānoti 354,1 miljons eiro (0,8% no IKP), 2024.gadam - 384,5 miljoni eiro (0,9% no IKP) un 2025.gadam- 350,6 miljoni eiro (0,7% no IKP).

Galvenās papildus izdevumu pozīcijas 2023.-2025. gadiem ir līdzekļi speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei 166,3 miljonu eiro apmērā, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo - katastrofu pārvaldības centru izbūvei - paredzētie 103,2 miljoni eiro, valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei - 77,6 miljoni eiro.

Tāpat Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un atbalstam Ukrainas rekonstrukcijai plānoti 77 miljoni eiro, kiberdrošības stiprināšanai, kā arī iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā - 40,1 miljons eiro, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību nodrošināšanai ar atbilstošām telpām, kā arī piemaksām par darbu svētku dienās amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm - 19,3 miljoni eiro.