Iedzīvotāju gaidas par pensijas apmēru krasi atšķiras no realitātes

Latvijas iedzīvotāju gaidas par savas nākotnes pensijas apmēru ievērojami atpaliek no reālajām iespējām. Divu Latvijas apdrošināšanas sabiedrību 2023.gada februārī veiktās aptaujas dati atklāj, ka 50% no aptaujātajiem vēlētos saņemt pensiju robežās no 1001 līdz 2000 eiro mēnesī, vēl gandrīz ceturtā daļa jeb 23% - vairāk par 2000 eiro. Savukārt vidējais vecuma pensijas apmērs valstī šobrīd ir vien 527,88 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati (VSAA).

“Jāņem vērā, ka pensijas īpatsvars pret darba algu jeb tā sauktais ienākumu aizvietošanas koeficients saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ Latvijā turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%. Tas liecina, ka par reālām var uzskatīt tikai nepilnas piektdaļas jeb 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vēlmes, kas vēlamo pensijas apmēru nosauca robežās no 501 līdz 1000 eiro. Lielākas pensijas diemžēl gaidāmas tikai retajam,” skaidro “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai pusi jeb 54,3% no ienākumiem “uz rokas” jeb neto, kuri tiem bija pirms pensionēšanās.

Pēc VSAA datiem, 2023.gada sākumā vidējais vecuma pensijas apmērs Latvijā bija
527,88 eiro, un bez valstī garantēto minimālo pensiju atbalsta un citiem atvieglojumiem tas būtu vēl zemāks.

“Compensa Life” un “Norstat Latvija” aptauja atklāj arī to, ka tikai 38% aptaujāto ir informēti par savu prognozējamo pensijas apmēru. Liela daļa jeb 41% respondentu šobrīd nezina savu gaidāmās pensijas apmēru, 19% par to ne reizi nav interesējušies, bet 3% tas vispār neinteresē.

“Kopumā tendence - neinteresēties par vecuma pensijas gaidāmo apmēru, īpaši jaunāku cilvēku vidū, nav tikai Latvijas fenomens, tā izplatīta arī citās valstīs. To veicinājusi arī lielā nenoteiktība pasaulē – pandēmija, karš Ukrainā, straujais cenu kāpums u.c. Piemēram, mūsu praksē redzam, ka daudzi, kas sasniedz pensijas vecumu, pat īsti nezina, vai un kur ieguldīti viņu līdzekļi otrajā pensiju līmenī,” norāda Gustsons.

Risinājums vēlamās vecuma pensijas nesakritībai ar reāli prognozējamo ir dažādu papildu uzkrājumu veidošana vecumdienām. Aptauja liecina, ka gandrīz puse jeb 46% respondentu to jau dara, vēl 25% apsver šādu iespēju, vēl ceturtā daļa to nedara un neplāno darīt.

Lai cerētu uz labāku dzīvi vecumdienās, uzkrāšanai jāpieiet sistemātiski un ilgtermiņā, uzsver Gustsons. Ja trūkst zināšanu, pieredzes vai laika pašam darboties finanšu instrumentu tirgos (akcijas, obligācijas, u.c.), pastāv iespēja ieguldīt finanšu līdzekļu pārvaldnieku piedāvātos uzkrāšanas produktos - piemēram, privātajā pensijā, izmantojot uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Galvenais ieteikums, lai uzkrātu lielāku pensiju – jo agrāk sāk krāt, jo lielāku summu var sakrāt pat ar nelielām ikmēneša iemaksām.

Lai gan demogrāfiskais spiediens arvien pieaug - dzimstība samazinās un gados veco cilvēku skaits palielinās, Latvijas pensiju sistēma ir viena no labākajām Eiropā - stabila, droša un izturēs globālos ekonomiskos un drošības izaicinājumus, pārliecināts Gustsons. Tomēr, lai nodrošinātu cilvēka cienīgas vecumdienas, ar to nepietiks.

“Ja pensijas vecumā kaut attāli vēlamies dzīvot kā skandināvi vai vācieši - ne vien ar grūtībām nosedzot maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un medicīnu, bet palutinot sevi arī ar kultūras pasākumiem un ceļojumiem, iedzīvotājiem attiecībā uz nākotni jābeidz “strausa politiku” un aktīvāk jāsāk domāt par ieguldīšanu un uzkrāšanu,” iesaka eksperts.

Vienlaikus, lai tuvinātu Latvijas pensijas Eiropas Savienības pārtikušo valstu rādītājiem, Gustsons uzskata, ka valstī ir jāveic būtiskas sociālās politikas reformas, tostarp jāveicina atbalsts jaunajām ģimenēm, lai sekmētu dzimstību.

“Latvijā 65 gadus veci un vecāki iedzīvotāji saņem trīs reizes mazāku pensiju nekā vidēji ES valstīs, kur, saskaņā ar 2020. gada datiem, pensijas apmērs bija 1400 eiro mēnesī. Tā ir milzīga atšķirība, kuras mazināšanā aktīvi jāiesaistās gan valstij, gan pašiem iedzīvotājiem,” saka Gustsons.