Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību peļņa šogad deviņos mēnešos bija 199 300 eiro, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, aģentūra LETA uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
2022.gada deviņos mēnešos kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību ienākumi veidoja kopumā 1,445 miljonus eiro, kas ir par 4,9% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, tostarp procentu ienākumi samazinājušies par 7,9% un veidoja 1,096 miljonus eiro jeb 75,8% no visiem ienākumiem.
Vienlaikus kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību izdevumi šogad deviņos mēnešos veidoja 1,246 miljonus eiro, kas ir par 5% mazāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, tostarp administratīvie izdevumi samazinājušies par 4,1% un bija 648 100 eiro apmērā jeb 52% no visiem kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību izdevumiem.
Šogad septembra beigās Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību aktīvi bija 31,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% jeb 85 200 eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību aktīvi bija 31,215 miljoni eiro.
Noguldījumos Latvijas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības septembra beigās bija piesaistījušas 21,572 miljonus eiro, kas ir par 1,6% jeb 356 200 eiro mazāk nekā 2021.gada beigās.
Savukārt kredītos kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības šogad septembra beigās bija izsniegušas 24,375 miljonus eiro, kas ir par 2,4% jeb 577 100 eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.
Septembra beigās 77,7% (2021.gada beigas - 78,6%) no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 4,6% (4%) - kā uzraugāmie, savukārt kopumā 17,7% (17,5%) kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie.
Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību speciālie uzkrājumi prasībām pret nebankām septembra beigās veidoja 7,2%, kamēr 2021.gada beigās šis rādītājs bija 7,3%.
2021.gada deviņos mēnešos kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības strādāja ar peļņu 207 400 eiro apmērā.
Septembra beigās Latvijā darbojās 30 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.
Ja partneru ambīciju dēļ valdības veidošanas sarunas tomēr neizdosies izkustināt, vai ir iespējama vēl kāda cita koalīcija un kas tajā varētu ietilpt, kurš varētu būt valdības veidotājs, stāsta politisko procesu vērotājs, rakstnieks Jurģis Liepnieks.
Durbes pilī Tukumā šodien atklās lietišķi dekoratīvās mākslas izstādi par 18. līdz 20.gadsimta angļu dekolēto fajansu Latvijā, informēja Tukuma muzeja pārstāve Ilze Strautmane.
Izstāde "Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijā...
Rīgas domnieki cer uz būtisku pasažieru paradumu maiņu pēc sabiedriskā transporta biļešu reformas Rīgā.
Kā šodien preses konferencē informēja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV), sabiedriskajam transportam ir jākļūst par "mobilitātes karali".
Sabiedriskai...
Komentāri