Izdota Klimoviča grāmata par pieredzēto pasaules karstajos punktos

Klajā nākusi žurnālista Ata Klimoviča grāmata "Kara reportieris ceļā", kurā viņš apkopojis lielu daļu no saviem vērojumiem un fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā komandējumos uz tā dēvētajiem pasaules karstajiem punktiem, informē apgāds "Dienas grāmata".

Savas reportiera gaitas Klimovičs uzsācis laikrakstā "Diena", vēlāk sadarbojies arī ar vairākiem citiem masu medijiem, patlaban - ar laikrakstu "Latvijas Avīze", kur veido arī ikmēneša pielikumu "Zemessargs".

Gadu desmitus ilgajā žurnālista praksē Klimovičs ziņojis no konfliktu zonām Armēnijā, Azerbaidžānā, Ingušijā, Čečenijā, Gruzijā, Afganistānā, Irākā un citur.

Jaunākās no grāmatā iekļautajām reportāžām tapušas 2022.gadā Ukrainā, kurp Klimovičs devies gan kā žurnālists, gan kā voluntieris.

Uz konfliktu zonām Kaukāzā pagājuša gadsimta deviņdesmitajos gados Klimovičs braucis caur Maskavu, sākumā vēl daudz nedomājot par Krievijas lomu šajos konfliktos, lai gan bija ļaudis, kas jau tolaik runāja par Kremļa neizgaisušo impēriskumu. Viņš atzīst, ka Maskava tolaik šķita brīva un atvērta pasaulei.

Sekoja karš Čečenijā, kur Klimovičs redzēja, kā Krievijas armija met bumbas uz Grozniju un citas zvērības. Pēc tam 2008.gadā viņš pieredzēja Krievijas uzbrukumu Gruzijai, kur krievu aviācija nogalināja daudzstāvu namu iedzīvotājus Gori.

"Tagad - 2022.gadā - ar sagrautām pilsētām, karavīru un civiliedzīvotāju līķiem, tūkstošiem ievainoto un miljoniem bēgļu tas kļuvis arī par mūsu karu, kurā esam biedējoši netāla Ukrainas aizmugure," uzsver Klimovičs.

Grāmatas atklāšanas pasākums notiks 16.novembrī plkst.18.30 Kalnciema kvartālā, Rīgā.

Šī nav pirmā Klimoviča grāmata. 2011.gadā klajā nāca viņa grāmata "Personiskā Latvija. Divdesmitā gadsimta stāsti", kurā Latvijas 20.gadsimta vēsture izstāstīta caur dažādu cilvēku likteņiem un dzīvesgājumu, bet 2017.gadā izdota viņa no krievu valodas tulkotā Jurija Feļštinska un Vladimira Pribilovska monogrāfija "Korporācija. Krievija un VDK gadsimtu mijā".

Klimovičs bijis arī vairāku dokumentālo filmu režisors un producents. Šogad viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.