Čakša paredz līdz marta vidum valdībā apstiprināt LIZDA prasības

Paredzams, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasītais pedagogu atalgojuma un darba slodzes sabalansēšanas grafiks tiks apstiprināts valdības sēdē 14.martā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Viņa skaidroja, ka patlaban tiek veitks ļoti daudz priekšdarbu un saistītu pasākumu, lai minēto grafiku varētu pieņemt, tajā skaitā ir jādefinē ilgtspējīgas skolas nosacījumi, kas būs nepieciešami aizdevumu saņemšanai, kā arī jātiek skaidrībā ar valsts budžeta plānu, lai būtu skaidri plāna realizēšanas finansējuma avoti.

Jautāta, vai ir pārliecināta, ka pēc pedagogu atalgojuma un darba slodzes sabalansēšanas grafika pieņemšanas LIZDA vairs nevarēs neko pārmest Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Čakša atbildēja, ka tas būtu "ideālās pasaules zīmējums". Viņa vērsa uzmanību, ka pamatdokuments, uz kura balstījās grafika izstrādē iesaistītie, ir izglītības attīstības pamatnostādnes.

Ministre uzsvēra, ka IZM un LIZDA nav dažādās "barikāžu pusēs". "Mēs tiešām esam vienā pusē, ka skolotāju algām ir jāpieaug, un tās jau pieaug. Šobrīd mēs runājam par tādu normatīvo aktu sakārtošanu, mēs turpinām nepārtraukti runāt, bet mājasdarbi šobrīd, ja mēs runājam par normatīvajiem aktiem, protams, ir vairāk ministrijas pusē," atzina ministre, vienlaikus kārtējo reizi atgādinot, ka ļoti būtiski resursi slēpjas arī pašvaldību skolu tīklu sakārtošanā.

Kā ziņots, LIZDA padome ar balsu vairākumu ir nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja tas netiks izdarīts, 24.aprīlī ar protesta gājienu tikšot sākts visas Latvijas pedagogu streiks.

Pēc LIZDA vadītājas Ingas Vanagas skaidrotā, šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem.

Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija jāapstiprina valdības sēdē.

Savukārt IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildu piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Tāpat valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.