Izaugsmes potenciāls Latvijai joprojām ir vājāks kā Baltijas kaimiņiem

Latvijas Bankas ekonomists par divu krīžu kopīgo un atšķirīgo.

“Latvijas tautsaimniecība tagadējā krīzē iegāja, balstoties uz daudz drošākiem pamatiem, kādu vēl nebija šī gadsimta pirmajā dekādē. Tomēr izaugsmes potenciāls Latvijai kopumā joprojām ir vājāks kā Baltijas kaimiņiem, ko cita starpā ietekmē zemās investīcijas»- portālā makroekonomika.lv secina Vilnis Purviņš, Latvijas bankas ekonomists.

Salīdzinot divas krīzes LB ekonomists raksta, ka atšķirībā no pasaules finanšu krīzes 2008. - 2009. gadā, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) nepārtraukti saruka vairāk nekā divu gadu garumā (1. att.), pandēmijas krīzes, kas pārauga ar Krievijas iebrukumu Ukrainā saistītā energoresursu cenu krīzē, iespaids uz Latvijas tautsaimniecību varētu būt salīdzinoši maigāks un īslaicīgāks.

“Vienīgais no faktoriem, kas pašreizējā krīzē iespaido situāciju tautsaimniecībā būtiskāk nekā finanšu krīzes periodā, ir inflācija, kuras lēciena noteicošie faktori ir pasaules energoresursu un pārtikas cenu pieaugums un ierobežotais piedāvājums... ES līmeņa atbalsts un iespēja valdībai izdevīgi aizņemties finanšu tirgos ļāva krīzes laikā balstīt uzņēmumus un iedzīvotājus ar dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām un citiem atbalsta mehānismiem, bremzējot bezdarba kāpumu ” – turpina eksperts un šiem secinājumiem grūti nepiekrist.

“2008. un 2009. gadu Latvijā raksturoja dziļa ekonomiskā krīze: straujās izaugsmes gados uzkrājusies makroekonomiskā nestabilitāte (uz ārvalstu īstermiņa finanšu plūsmām balstītā pārmērīgā kreditēšana un ar to saistītais nekustamā īpašuma cenu burbulis, nepamatoti straujais algu pieaugums, iekšzemes pieprasījuma lēciens, tautsaimniecības strukturālā nesabalansētība starp ražošanas un nekustamā īpašuma sektoriem) rezultējās vienā no krasākajiem IKP kritumiem Eiropas Savienībā (2009. gadā Latvijas IKP saruka par 14.3%) un strauji augošā bezdarbā. Savukārt pēdējo gadu satricinājumos situācija bijusi mainīga, tomēr bez būtiskiem IKP kritumiem vai kāpumiem, pandēmijas krīzes laikā Latvijai ierindojoties starp ES valstīm ar mazāko ekonomikas kritumu”, - atgādina Vilnis Purviņš un nobeigumā ieskicē Latvijas valsts uzdevumu patreiz: “Saglabājoties kara izraisītajai nenoteiktībai un energoresursu cenu krīzei, pašreizējais izaicinājums ir stabilizēt inflāciju, neizraisot ilgstošu tautsaimniecības recesiju un nodrošinot banku un finanšu sistēmas stabilu darbību.