Konceptuāli atbalsta ierobežot starpnieku darījumus nekustamā īpašumu tirgū

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, kas izstrādāti, lai ierobežotu nereģistrēto nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbību.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) rīcībā esošu informāciju patlaban ir reģistrējušies aptuveni 740 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošās informācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku pakalpojumus sniedz aptuveni 1400 personas.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes loceklis Vestards Rozenbergs komisijas sēdē sacīja, ka grozījumu mērķis ir izskaust nelegālos starpniekus jeb "kaktu māklerus". Rozenbergs uzsvēra, ka patlaban milzīga masa veic nelegālus darījumus un valstij iet garām milzīga nodokļu masa.

Kā norāda EM, likumprojekts izstrādāts, lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus likumprojekts precizē atsevišķas tiesību normas.

Tāpat likumprojekts nosaka piemērot administratīvo sodu (brīdinājums vai naudas sods) tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri starpniecības pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā. Pārejas noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka atbrīvošanu no pienākuma sniegt informāciju par iepriekšējā kalendārā gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojuma līgumiem un attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka informācijas sniegšanu par apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem stāsies spēkā 2024.gada 1.jūlijā.

Turpmāk noteikts, ka fiziska persona var reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā tikai tad, ja persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Šāda vajadzība izriet no tā, ka Valsts ieņēmumu dienests pārbaudēs ir konstatējis gadījumus, kad fiziskas personas sniedz starpniecības pakalpojumus bez saimnieciskās darbības reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā.

Līdz ar šo grozījumu vajadzētu būt novērstai situācijai, kad fiziska persona Latvijas teritorijā var sniegt starpniecības pakalpojumus darījumos ar nekustamo īpašumu, nereģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā savu saimniecisko darbību, tādējādi apgrūtinot Valsts ieņēmumu dienestam kā uzraudzības un kontroles institūcijai veikt uzraudzību, norāda EM.

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts komercreģistrā, lai mazinātu riskus saistībā ar nerezidentu saimniecisko darbību, vienlaikus nodrošinātu skaidru un izsekojamu saimniecisko darbību.

Vienlaikus, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir juridiska persona, būs nepieciešamas norādīt papildus tās fiziskās personas vārdu un uzvārdu, kura juridiskās personas vai personālsabiedrības vārdā sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus. Šāda nepieciešamība izriet no tā, ka praksē nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir reģistrējies kā juridiska persona, bet faktiski publiskajā telpā persona norāda fiziskas personas datus.

Ņemot vērā to, ka aptuveni puse Latvijā esošu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav reģistrējušies nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, ir svarīgi apzināt un identificēt tos nekustamā īpašuma darījumu starpniekus, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus un nav iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Šāda nepieciešamība ir arī tamdēļ, ka, lai persona, kura vēlas izmantot nekustamā īpašuma darījumu starpnieka pakalpojumus, varētu ātri pārliecināties par to, vai konkrētais nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir vai nav iekļauts nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Tāpat noteikts, ka EM varēs izslēgt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra. Tādējādi situācijā, kad nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir cēlis kvalifikāciju daļēji vai nepilnā apmērā, EM būtu rīcības brīvība izslēgt vai atstāt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku iekļautu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un uzdot nekustamā īpašuma darījumu starpniekam celt iztrūkstošās kvalifikācijas stundas EM noteiktajā termiņā.

Vienlaikus paredzēts izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas, proti, neievēro likumā noteikto, ka starpniecības pakalpojumus var sniegt tikai tāda privātpersona, kas iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Personas nereģistrēšanās arī nodrošina faktu, ka personas, kura sodāmība nav dzēsta vai noņemta, var veikt darījumus ar nekustamo īpašumu kā starpnieki. Nereģistrētas personas, kuras sniedz nekustamo īpašumu darījumu starpniecības pakalpojumus, vienlaikus neizpilda arī citus likumā noteiktos priekšnoteikumus, kas aizsargā patērētāju no krāpšanas un zaudējumiem. Administratīvo sodu nav paredzēts piemērot par administratīvā akta neizpildi, ņemot vērā, ka pārkāpumu var veikt tikai gadījumā, ja attiecīgā persona neizpilda no likuma izrietošu nevis ar administratīvo aktu uzliktu pienākumu.

Naudas soda apmērs par pārkāpumu fiziskai personai tiek paredzēts līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskai personai - līdz 1600 naudas soda vienībām, kas izriet no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieka aptuvenām izmaksām gadā.