Ģenerālprokurors Stukāns asi kritizē Latvijas izglītības sistēmu. Par ko?

Prokuroru amatu pretendenti pārbaudījumos demonstrē zemu zināšanu līmeni, kas liek domāt, ka Latvijā izglītības sistēma degradējas, šādu vērtējumu otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Prokuratūra ilgstoši nevarot aizpildīt brīvās prokuroru amatu vietas. Vidēji katru gadu ir brīvas 35 prokuroru štata vietas. Stukāna skatījumā, grūtības ar brīvo vietu aizpildīšanu ir saistītas ar kritiskajiem demogrāfijas rādītājiem un jauniešu slikto zināšanu līmeni.

"Katru trešo mēnesi organizējot konkursus, nevaram atlasīt nepieciešamo darbinieku skaitu. Piemēram, piesakās 70 kandidāti ar augstāko juridisko izglītību un maģistra grādu. Piedošanu, bet viņiem pat bakalaura grāds nevarētu būt, jo testā jautājumu par noziedzīga nodarījuma elementiem un pamatiem nespēj atbildēt. Ko es varu teikt? Izglītības sistēma degradējas līdz ļoti zemam līmenim," pauda Stukāns.

Stukāns kritiski vērtēja arī nesenā valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena rezultātus - šo eksāmenu nokārtojuši vien 26% studentu. Aģentūra LETA jau rakstīja, ka ceturto valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu ziemas sesijā sekmīgi nokārtojuši kopumā 36 studenti no Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes. Eksāmenu pavisam kārtoja 139 studenti no piecām augstskolām - Biznesa augstskolas "Turība", Baltijas Starptautiskās akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes.

"Šī eksāmena, ko bija jāprot nokārtot arī prokurora amata pretendentiem, rezultāti jau trešo gadu ir graujoši," sūrojās ģenerālprokurors.

Ņemot vērā grūtības pieņemt darbā prokurorus, prokuratūra uz brīvajām vietām paņemot prokuroru palīgus, kuri spējot pildīt vienkāršākas funkcijas kriminālprocesu virzīšanā. Stukāns cerot, ka šādā veidā palīgs laika gaitā iegūst kvalifikāciju un varēs nākotnē kļūt par prokuroru. "Mūsu doma ir attīstīt personālu, bet prokuroru skaitu nepalielināt," piebilda Stukāns.

LETA jau vairākkārt rakstījusi, ka prokuratūra regulāri rīkojusi vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījumus topošajiem prokuroriem un tās uzrādījušas vājās zināšanas juristu vidū. Piemēram, iepriekš testa aizpildītājiem grūtības esot sagādājis nosaukt Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība, vai gadu, kurā Latvija pievienojās NATO.