Antoņina Ņenaševa: Pašreizējās situācijas dēļ nav jācieš pedagogiem

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāpiedāvā risinājums skolu tīkla sakārtošanai, bet skolu tīkla pašreizējo problēmu dēļ nav jācieš pedagogiem un valstij viņiem ir jānodrošina atbilstošs atalgojums, šodien parlamenta debatēs par valsts 2023.gada budžeta projektu pauda opozīcijas partijas "Progresīvie" deputāte Antoņina Ņenaševa.

Ņenaševa pauda, ka 2023.gada budžetā pedagogi var pārliecināties par teiciena "solīts makā nekrīt" patiesumu, jo viņi atkal noticējuši pirms Saeimas vēlēšanām solītajam un esot piemuļķoti no valdības puses. Deputāte uzsvēra, ka pedagogiem ir liela pārslodze, strādājot vairākās skolās, gatavojot lekcijas, mācību stundas, labojot mājasdarbus, un tam visam viņi upurē laiku, ko varētu veltīt ģimenei un atpūtai -, taču kā atbildi saņemot "uzmešanu".

"Progresīvo" politiķe akcentēja, ka pedagogi nav atbildīgi par skolu tīkla reformēšanu, tāpēc šos jautājumu nedrīkst sasaistīt ar pedagogu pašreizējo atalgojumu. IZM jāpiedāvā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) risinājums skolu tīkla sakārtošanai, taču vislielākā problēma esot tā, ka pašlaik nav pat noteikti kritēriji reformu veikšanai, atzīmēja deputāte.

Politiķe norādīja, ka augstākās izglītības iestādes finanšu trūkuma dēļ nevar savilkt galus kopā, valstij nesedzot reālās izmaksas par katru studentu. Tāpat jauniešu un bērnu nometnēm valsts nespēj atrast līdzekļus pat pagājušā gada apmērā, pauda Ņenaševa.

Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai IZM pildītu streika prasības, pretējā gadījumā 24.aprīlī sāksies pedagogu streiks.

LIZDA no valdības un nozares ministrijas sagaida pedagogiem doto solījumu pildīšanu un par konkrētu valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai novirzīšanai un darba slodzes sabalansēšanu.

Kā ziņots, valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādījis, ka galīgajā lasījumā valsts 2023.gada budžeta projektu Saeimā paredzēts izskatīt 8.martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1.aprīlī.