Bēgļi no Ukrainas par kara noziegumiem liecina ne pārāk aktīvi - prokurore

Eiropā, tostarp Latvijā, nonākušie bēgļi no Ukrainas par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem liecina ne pārāk aktīvi, intervijā "Latvijas Avīzei" atzinusi Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas vadītāja Evita Šiba, kura ir uzraugošā prokurore Valsts drošības dienesta sāktajam kriminālprocesam par kara noziegumiem.

Šiba stāstījusi, ka katram bēglim, šķērsojot Latvijas robežu no Krievijas puses, tiek piedāvāts sniegt liecības par kara noziegumiem un pieteikties, ja no Ukrainas atbēgušo cilvēku rīcībā ir, viņuprāt, vērtīga informācija, ko viņi gribētu nodot izmeklētājiem.

"Jāatzīst, ka atsaucība varētu būt lielāka," atzinusi prokurore, atzīmējot, ka līdzīga situācija ir arī citās Rietumvalstīs un lielākā daļa Ukrainas kara bēgļu nevēlas liecināt. "Viņi baidās, jo daudziem Ukrainā ir palikuši radinieki, ģimenes locekļi... Iespējams, viņi baidās arī tādēļ, ka nav pārliecināti par datu drošību un pieļauj iespēju, ka kaut kādā veidā kāds, kuram tas nav jāzina, varētu uzzināt par viņu sniegto liecību saturu."

Līdz šim Latvijā liecības šajā izmeklēšanā sniegušas 92 personas no tiem vairāk nekā 30 000 Ukrainas iedzīvotāju, kas atbēguši uz Latviju.

"Tie ir dažādi fakti, ko cilvēki ir pieredzējuši, tajā skaitā ir personas, kurām nodarīti miesas bojājumi sprādzienos. Viņi ir liecinājuši kriminālprocesā, viņiem ir veiktas tiesu medicīniskās ekspertīzes, lai konstatētu viņiem nodarītos miesas bojājumus un noteiktu to smaguma pakāpi," stāstījusi prokurore.

Latvijā ierosinātajā kriminālprocesā neviens liecību sniedzējs noziegumus pastrādājušo personu uzvārdus nav nosaucis, savukārt Ukrainas drošības dienesta izmeklētajā kriminālprocesā gan esot personas, kas atzītas par aizdomās turētajiem par bruņotu agresiju, ko veic Krievija pret Ukrainu un arī citās valstīs bijušas liecinieku un cietušo liecības, kurās tiek nosaukti konkrētu vainīgo personu uzvārdi.

Prokurore atzinusi, ka Latvijas Kriminālprocesa likums neļauj nosūtīt lietu uz tiesu, ja personai nav uzrādīta un izsniegta apsūdzība.

"Jāatzīst, ka šajā ziņā mums ir sasietas rokas, jo nedrīkstam nevienu notiesāt aizmuguriski, neizsniedzot apsūdzību. Tas ir iespējams tikai gadījumā, kad apsūdzētais ir pazudis iztiesāšanas laikā."

"Kamēr nemainīsies politiskā situācija Krievijā, visticamāk, notiesāt klātienē Krievijas augstākās amatpersonas nebūs iespējams," teikusi Šiba, "tomēr ceru, ka par šiem noziegumiem atbildīgās personas agri vai vēlu tiks sauktas pie atbildības, jo saskaņā ar Krimināllikuma 57.pantu personai, kas izdarījusi noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai piedalījusies genocīdā, kriminālatbildības noilgums neiestājas."

Kara noziegums ir aizliegtu kara vešanas noteikumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpšana, tai skaitā humanitāro tiesību aizsargātas personas slepkavošana, spīdzināšana vai necilvēcīga izturēšanās pret šādu personu, ķīlnieku sagrābšana, nelikumīga deportācija, pārvietošana, brīvības ierobežošana, pilsētu vai citu objektu neattaisnojama postīšana.