Kas notiek ar ES fondu naudu Latvijā? Eksperta komentārs

Finanšu ministrija (FM) šonedēļ valdības sēdē norādīja, ka mūsu valstī Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanā pastāv "būtiski riski". FM secina, ka 2022.gadā bijis kritiski nepietiekams veikto investīciju apjoms, salīdzinot ar budžeta likumā iekļautajām prognozēm - izpilde vien 52,6% no plānotā jeb 618 miljoni eiro.

VS.LV situāciju skaidroja vadības konsultāciju, sabiedrisko attiecību un regulējošās politikas padomnieku uzņēmuma vadītājs, bijušais Latvijas vēstnieks Lietuvā un Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Armands Gūtmanis.

Armands Gūtmanis - konsultants ar diplomātisku un politisku pieredzi.

- Kā Latvijai šobrīd veicas ar Eiropas fondu naudas izmantošanu attīstībai?

- Lai uzņēmumi vai pašvaldības un izglītības iestādes varētu sākt pieteikties un izmantot Eiropas fondus, nepieciešami priekšnosacījumi. Tie - vismaz lielā mērā - ir radīti. Mūsu valdībai ar Eiropas Komisiju jāsaskaņo dokumenti - programmas, noteikumi šo fondu investēšanai. Kā vienmēr, šādu dokumentu saskaņošana paņem vairāk laika nekā mēs varētu vēlēties.

Latvijas valdība it kā neplānoja piešķirt fondu naudu uzņēmumu elektroautoparku iegādei, bet EK uzskatīja, ka vajag. Lūk, par šādām konkrētām detaļām noris saskaņošana.

- Kas ir problemātiskākās jomas, kuri ir veiksmes punkti?

- Fondu nauda it kā ir, bet īsti vēl nav pieejama, vai, pareizāk sakot, sāk parādīties tikai pašas pirmās fondu programmas. Tāpēc var teikt, ka viss vēl tikai priekšā.

Atvērta ir fondu energoefektivitātes programma uzņēmumiem. Te daudz kas labi zināms, tāpēc var pieņemt, ka tā būs panākumiem apvīta. Citādi ir ar programmu, kas no fondiem paredz investīcijas uzņēmumu digitālizācijai un digitālo prasmju uzabošanai. Tā ir jauna lieta gandrīz visiem uzņēmumiem, un labu konsultantu palīdzību noteikti vajadzēs. Šī ir maz zināma tēma, tāpēc jāvēro būs rezultāti, un visiem jāmācās.

ES fondu finansējums ir drīzāk mazs, ja runājam par katru uzņēmumu, kas uz tiem pretendēs. Tas nozīmē, ka lielākiem investīciju projektiem jāmeklē citi finanšu risinājumi, kam noteikti vajadzīga konsultantu palīdzība. Par laimi, Eiropas Savienībā tādus risinājumus var rast.

Rail Baltica ir lielākais ES infrastruktūras projekts Latvijā

Krišs Ziverts (teksts, foto)