Mūsu nākotnes armija, kāda tā būs?! Karavīriem sola 200 eiro algas pielikumu

Valsts aizsardzības dienesta ieviešana Latvijā neatstās negatīvu ietekmi uz profesionāļu komplektēšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Gudras galvas domā, ka notiks gluži pretējais, nodienējot noteiktos 11 mēnešus, jaunietis uzzinās, kas ir armija, un labprātāk slēgs pirmo 3 gadu līgumu.

Iesauktie palīdzēs stiprināt armiju

Aizsardzības ministrijas un NBS vadība iepazīstināja Saeimas deputātus ar Latvijas armijas attīstības plāniem turpmākajiem gadiem. Kā VS.LV noskaidroja no publiski pieejamā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes audioieraksta, Latvija negrasās atkārtot Lietuvas kļūdas un novirzīt profesionālos karavīrus obligātā dienesta vienību stiprināšanai. Tieši otrādi, uzsvēra ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, mūsu valsts būs pragmatiska un iesaucamie būs papildinājums jau esošajiem profesionāļiem.

«Mēs neprasām papildu līdzekļus», – uzsvēra NBS komandieris.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) gan atzīmēja, ka obligātā dienesta karavīri 2023.gadā saņems pielikumu pie algas 200 eiro apmērā. Tas viss vēl jāapstiprina parlamentā, balsojot par 2023.gada budžetu.

Salīdzinoši maz cilvēku izvēlēsies civildienestu

Pēc Mūrnieces teiktā, var secināt, ka daudzi iesaukšanai pakļautie Latvijas pilsoņi neizvēlēsies alternatīvo jeb civildienestu. Par to liecina kaimiņvalstu pieredze. Latvija veidos «šauru fokusētu ceļu» tiem, kas vēlas dienēt bez ieročiem rokās. Līdz ar to, pirmkārt, tiks piedāvāts dienests Aizsardzības ministrijas civilajās iestādēs. Tās var būt transporta vienības, informācijas tehnoloģiju daļas, Kara muzejs. «Bet valsts aizsardzības sistēmā», - uzsvēra politiķe.

Speciālisti IT jomā būs ļoti pieprasīti Latvijas armijai. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons deputātiem sacīja, ka tuvākajā laikā NBS palielinās izdevumus datorkaram. Tikmēr svarīga ir arī katras iestādes atbildība: «nepieslēgt inficētu zibatmiņu».

Nozīmīgākie pirkumi Zemessardzei būs Somijas bruņutehnika “Patria”, ko komplektēs Latvijā. Latvijas armija rēķinās arī ar plašu valsts aizsardzības mācību priekšmeta ieviešanu vidusskolās - taču šeit nepieciešama Izglītības un zinātnes ministrijas palīdzība. Politiķi neizslēdz, ka sakarā ar jauna priekšmeta ieviešanu nāksies pagarināt mācību gadu.

Krišs Ziverts