Batņa: Negodīgi prasīt skolām pildīt kritērijus, ja tam nav finansējuma

Negodīgi ir prasīt izglītības iestādēm pildīt kritērijus par iekļaujošo izglītību, ja nav nodrošināts mehānisms, kā to finansēt, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa (AS).

Iekļaujošā izglītība, it īpaši attālākām lauku skolām, norisinās tikai uz papīra, apgavlo Batņa, piebilstot, ka, ja tādas pašvaldības kā, piemēram Ādažu novads, pašas šo iekļaujošo izglītību nefinansētu, tā vispār netiktu nodrošināta.

Batņa uzsvēra, ka neesot godīgi prasīt izpildīt kritērijus par iekļaujošo izglītību, ja nav nodrošināts mehānisms, kā šo finansēt.

"Šobrīd mēs prasām atbildību, nesniedzot resursus," teica deputāts.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča norādīja, ka šobrīd nepieciešamais atbalsts ir jāsniedz izglītības iestāžu vadītājiem, jo tieši viņu kapacitāte un pārvaldības prasmes ir svarīgi faktori kvalitātes nodrošināšanas procesam.

Par šobrīd būtisku arī Juhņēviča noteica sadarbību ar pašvaldībām un vecākiem. Tieši pašvaldībās būtiski esot sakārtot reģionālās reformas radītās atšķirības izglītības kvalitātē.

Papildus Juhņēviča skaidroja, ka IKVD ir veicis vairākas izmaiņas, lai mazinātu birokrātiju ne tikai dienestā, bet arī izglītības iestādēs. Piemēram, IKVD atteicās no izglītības programmu akreditācijas, kas esot bijis būtisks solis pašvaldību slodzes un birokrātijas mazināšanai. Turpmāk vērtēšana norisināsies reizi sešos gados.

Batņa norādīja, ka nesaredz vērtību skolu pašvērtējumiem, kas esot jāveic katru gadu un jāiesniedz IKVD. Komisijas locekle Agita Zariņa-Stūre (JV), piekrītot Batņam, skaidroja, ka bieži IKVD noteiktie mērķi ikgadējam pašvērtējumam nesakrīt ar izglītības iestādes mērķiem, tādējādi izglītības iestādes tiek papildus noslogotas.

Gan Batņa, gan Zariņa-Stūre ieteica izglītības iestādes pašvērtējumus iesniegt IKVD tikai ik pēc sešiem gadiem un šajā vērtējumā arī iesniegt iepriekšējos gados veiktos izglītības iestādes pašvērtējumus.

Juhņēviča arī informē, ka šogad plānots ievākt informāciju par skolu gatavību pārejai uz mācībām tikai valsts valodā, kā arī par izglītības kvalitāti un iekļaujošās vides jautājumiem.

Deputāte Antoņina Ņenaševa (P) pauda neizpratni par to, kā tiek nodrošināta kvalitatīva izglītība, ja mācību gada vidū no darba atstādina pedagogus valsts valodas zināšanu dēļ.

Juhņēviča atgādināja, ka prasība par valsts valodas prasmēm ir no 2008.gada un līdz ar to pedagogiem ir bijušas vairākas iespējas iet vairākos kursos, lai apgūtu valodu. Arī pašreiz atstādinātajiem pedagogiem ir iespēja trīs mēnešu laikā apgūt valodu un atsākt darbu skolā.

Runājot par mācību gada pagarināšanu, Juhņēviča norādīja, ka Latvijas mācību gads ir īsāks par vidējo mācību gadu Eiropā un IKVD uzskata, ka šo ideju varētu virzīt uz priekšu, bet lēmumu var pieņemt tikai pēc diskusijām ar iesaistītajām pusēm.