Kāpēc veselīgs dzīvesveids skolēniem Latvijā atpaliek no Skandināvijas

Vai starp Latviju un Somiju ir būtiska klimata atšķirība? Abas mūsu valstis atrodas Eiropas ziemeļos. Taču somi agresīvi integrē slēpošanu skolās, kamēr Latvija ne.

Aizgājušās fiziskās formas elements

Nestabilie laikapstākļi šoziem slēpotājiem nav pieņemami – Latvijas augstākajos kalnos trases ir gandrīz plikas.

Taču 2022./23.gada aukstajā sezonā bija nedēļas, kad valsts mežus un laukus klāja biezs slēpju segums, uz kura varēja nodarboties ar Ziemeļvalstij pieņemamiem sporta veidiem.

Taču kopš 90. gadu sākuma slēpošana ir izņemta no skolēnu sporta programmas. Lielākā daļa mūsu jauniešu nekad nav uz tām uzkāpuši, izņemot varbūt agrā bērnībā. Pagājuši vilcieni uz Ērgļiem, tāpat kā nojaukts dzelzceļš uz bijušo Latvijas slēpošanas galvaspilsētu. Tagad slēpošana tiek uztverta kā ekskluzīvu kūrortu, piemēram, Kurševelas, atribūts, nevis ikdienišķa lieta.

VS.LV vērsās pie Latvijā pazīstama veselīga dzīvesveida popularizētāja Jurija Novikova, kurš pat 70 gadu vecumā veic ikdienas pastaigas un slēpošanas braucienus 10-15 km garumā. «Kā aerobikas un fiziskās kultūras veids vislielāko interesi rada distanču slēpošana. Kāpēc staigāt, nevis skriet? Jā, jo slēpojot var tikai staigāt, jo slēpēm vienmēr ir kontakts ar virsmu. Un vispār tie nav paredzēti lidošanai uz tiem».

Elpošana, muskuļi, figūra – tas viss pateicoties slēpēm

«Аtšķirībā no citiem veidiem – soļošanai, skriešanai, riteņbraukšanai un pat peldēšanai, slēpošanai ir ļoti daudzveidīga tehnika, kas darbā iesaista visas muskuļu grupas. Turklāt ķermeņa muskuļi var strādāt ne mazāk kā kājas. Jūs zināt, ka pieredzējuši slēpotāji bez īpašas apmācības var pievilkties uz šķērsstieņa līdz pat 50 vai vairāk reižu. Un izturības ziņā slēpotāji pat pārspēj maratonistus. Slēpošanā ir ļoti svarīgi, lai pats process parasti notiek mežā, svaigā gaisā. Un kāds estētisks baudījums no saskarsmes ar dabu! Ziemas mežs, neliels sals, saule. Skaistums!» - teica ar iedvesmu veselīgā dzīvesveida veterāns.

«Lielākā daļa mūsu skolas darbinieku nav ne fizkultūras speciālisti, ne pedagogi. Labākajā gadījumā tie ir bijušie sporta neveiksminieki», - ir pārliecināts J.Novikovs. Tāpēc ziemā tukši stāv skolu laukumi, par kuriem Rīgā iztērēti daudzi miljoni eiro - un galu galā, pareizi sagatavojoties, tos varētu izmantot skolēnu slēpošanas sacensībām.
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Rīgā slēpošanas soļošanu māca sporta skolā Arkādia, savukārt Žagarkalna trasē normālos ziemas laikapstākļos vienmēr var saņemt slēpošanas nodarbības gan lieliem, gan maziem.

Voldemārs Burkevics (teksts, foto)