Banku analītiķi: Līdz gada vidum inflācija varētu noslīdēt zem 10%

Janvāris varētu būt pēdējais mēnesis, kad gada inflācija pārsniedz 20%, un līdz gada vidum tā varētu noslīdēt zem 10%, pavēstīja banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka janvārī gada inflācija palēcās no 20,8% decembrī līdz 21,5%. Gada laikā lielāko ietekmi joprojām veido mājokļa izmaksu, pārtikas un degvielas cenu kāpums. Gašpuitis prognozē, ka pēc šī janvāra palēciena inflācijas tempi samērā strauji kritīsies, un otrajā ceturksnī tā varētu jau iekļauties viencipara līmenī.

Ekonomista ieskatā inflācijas signāli kļuvuši labvēlīgi, īpaši īstermiņā. Globālās inflācijas tempi sarūk, ko veicina gan piegāžu ķēžu, gan transportēšanas izmaksu, gan izejvielu stabilizēšanās pirmspandēnijas līmenī.

"Negaidīti veiksmīgi mums attīstās arī enerģijas cenas. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā to kritumam ir jāsāk atspoguļoties tarifos, kā arī jābremzē cenu pieaugums citās grupās. Tuvākajos mēnešos daudzās grupās cenu kāpums vēl saglabās inerci, ko iekustināja izmaksu pieaugums iepriekšējā gada laikā. Drīzumā ir jāstabilizējas pārtikas cenu pieaugumam. Arvien lielākam skaitam produktiem parādīsies atlaides, pirms piedzīvosim arī izteiktāku cenu samazinājumu. Taču skaidrs, ka vairākumam produktu cenas 2021.gada līmeņos neatgriezīsies," saka Gašpuitis.

Viņš skaidro, ka turpmākās inflācijas tendences joprojām būs atkarīgas no enerģijas cenu dinamikas, kas var būt pietiekami svārstīgas. Lai arī tāds stress, kāds bija vērojams pērnā gada vasaras beigās nav gaidāms, gan naftas, gan gāzes cenu kāpums no pašreizējiem līmeņiem ir ar augstu iespējamību. Un, pat, ja tas tik un tā nozīmēs atsevišķu komunālo tarifu kritumu, nav zināms cik liels tas būs un kāds atbalsts no valsts puses nākamajā sezonā ir gaidāms.

Rezultātā pie aukstākiem laikapstākļiem gada beigās komunālie maksājumi lielai daļai iedzīvotāju var turpināt būtiski iegrožot pirktspēju, atzīst Gašpuitis, piebilstot, ka, pat, ja gada beigās vidējās algas pieaugums jau apsteigs inflāciju, daudzām sabiedrības grupām situācija ar maksātspēju joprojām saglabāsies izaicinoša.

Ekonomists informē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir kļuvusi agresīva savos plānos apkarot inflāciju - ECB paaugstinās noguldījumu likmi vēl par 50 bāzes punktiem martā. Pēc pēdējā 25 bāzes punktu pieauguma maijā noguldījumu likme sasniegs maksimumu - 3,25%. 2024.gada vidū ECB varētu sākt likmes mazināt, depozīta likmei sasniedzot 2,5%.

Gašpuitis uzskata, ka turpmāk centrālās bankas arvien vairāk koncentrēsies uz pamatinflāciju, kas neietver pārtikas un enerģijas cenas. Iespējams, ka tās kritums var būt lēnīgs, kas nozīmētu augstāku likmju ilgāku palikšanu. Ražotāju cenas joprojām pieaug salīdzinoši strauji un mazumtirgotāji daudzviet turpina ziņot par cenu kāpuma plāniem. Tas liecina, ka zināms inflācijas spiediens joprojām pastāv, atzīst Gašpuitis.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka, lai gan faktoru kopums, kas pašlaik un tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, ir krietni pamainījies, globālajām cenām resursu tirgos sarūkot, janvāris šoreiz vēl nav jauns sākums inflācijas stāstā. Inflācija Latvijā 2023.gada janvārī bija 21,5%.

Ekonomiste atgādina, ka inflācija ir cenu pārmaiņas. Pirms gada, 2022.gada janvārī, stājās spēkā dažādi atbalsta pasākumi enerģijas cenu pieauguma ierobežošanai. Pret šo pērnā gada zemāko līmeni cenām ir daudz vieglāk augt, ne samazināties. Tāpēc aktuālāk ir skatīties nevis biedējošo inflācijas skaitli "21,5%", bet to, kā cenas mainās, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, tomēr arī šeit vērojams pieaugums par 0,5%.

Opmane informē, ka globālās enerģijas cenas ir krietni samazinājušās. Naftas un gāzes cenas biržās ir pat zemākas, nekā tās bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī. Globālo pārtikas cenu kritums nav tik ievērojams, tomēr arī tām ir lejupvērsta tendence.

"Kāpēc to vēl neredzam inflācijas datos? Pārmaiņas prasa laiku. Tiesa gan, Latvijā šī cenu pārnese ir salīdzinoši strauja, tomēr izmaiņas nenotiek viena mēneša laikā. Piemēram, par gāzi vēl līdz aprīlim patērētājiem jāmaksā pēc iepriekš noteiktā tarifa. Tomēr ir manāmas arī pārmaiņu vēsmas. Piemēram, globālo gāzes cenu kritums jau vairākās apdzīvotās vietās licis uz leju pārskatīt noteiktos siltumenerģijas tarifus, kas stāsies spēkā tuvāko mēnešu laikā," vēsta Opmane.

Ekonomiste norāda, ka atsevišķos gadījumos tas ir arī jautājums par tirgotāju vēlmi pārskatīt cenas uz leju, vai tomēr kādu brīdi ar šādiem lēmumiem vēl nogaidīt. Opmane uzsver, ka šeit ir aktuāls jautājums par atbilstošu konkurences līmeni, kas neļautu šādu stratēģiju plaši pielietot.

"Lai gan arī kā patērētāji biežāk pamanām un dalāmies savās pārdomās par to, kam cenas ir pieaugušas, jāatzīst, ka pēdējā laikā ir novērojami arī kādi pārsteigumi par to, cik sen neredzēti lētāk atsevišķus produktus var iegādāties," pauž Opmane.

Lai gan globālās cenas sarūk, inflācija gan pie mums, gan eirozonā vidēji joprojām ir augsta, atzīst ekonomiste. Tāpēc ECB padome turpina uzsākto procentu likmju paaugstināšanu un pieņem citus lēmumus, lai panāktu inflācijas savlaicīgu atgriešanos pie 2% vidēja termiņa mērķa līmeņa.

"Ņemot vērā aktuālās tendences, visticamāk, jau šogad otrajā pusgadā arī Latvijā piedzīvosim viencipara inflāciju. Vēl "inflācijas ziema" negrib atkāpties, tomēr bērnudārzos Meteņi jau ir nosvinēti, un zinām, ka pēc katras ziemas nāk pavasaris," piebilst Opmane.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka inflācija Latvijā joprojām ir ļoti augsta, tomēr janvāris varētu būt pēdējais mēnesis, kad gada inflācija Latvijā pārsniedz 20%, un līdz šī gada vidum tā varētu noslīdēt jau zem 10%.

Āboliņš skaidro, ka inflācijas kritums šobrīd jau ir redzams Lietuvā un Igaunijā, kur tā janvārī bija jau zem 19%. Latvijā šobrīd augstāka inflācija Baltijā daļēji ir dēļ ļoti dāsnajiem valsts atbalsta pasākumiem iepriekšējā ziemā, kad elektrības cenas pie mums uz laiku pat samazinājās un tādēļ janvārī elektrības cenas Latvijā bija par gandrīz 90% augstākas kā pērn.

Inflāciju veidojošie faktori Latvijā janvārī gan būtiski neatšķīrās no iepriekšējiem mēnešiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, janvārī visstraujāk augušas pārtikas (+28,2%), siltumenerģijas (+69,6%) un gāzes cenas (65,7%). Tomēr kopumā cenu pieaugumi Latvijā kļūst lēnāki un pēdējos četros mēnešos patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās vidēji par 0,5% mēnesī, skaidro ekonomists. Salīdzinājumam - laika posmā no pērnā gada februāra līdz jūlijam - patēriņa cenas Latvija palielinājās par vidēji 2,6% mēnesī. Ņemot vērā pēdējo mēnešu tendences, inflācijai Latvijā vajadzētu samazināties vismaz līdz 4-5%, uzskata Āboliņš.

Zemāka inflācija gan nenozīmē zemākas cenas, un lielus cenu samazinājumus vai cenu atgriešanos pie iepriekšējiem līmeņiem, Āboliņa ieskatā, nav pamats gaidīt. Visticamāk, daudzu preču un pakalpojumu cenas paliks esošajos līmeņos, tomēr atsevišķu cenu kritumi ir gaidāmi.

Piemēram, dabasgāzes cenas Eiropā ir sarukušas par vairāk nekā 75% kopš vasaras rekordaugstajiem līmeņiem. Āboliņš norāda, ka pagaidām Latvijas patēriņa cenās šo dabasgāzes cenu kritumu mēs vēl īsti neredzam, jo to ir sajutušas tikai mājsaimniecības ar dinamisko elektrības tarifu. Taču, ja dabasgāzes cenas paliks šajā līmenī, tad nākamajā rudenī Latvijā vajadzētu jūtami samazināties apkures tarifiem, un tas nozīmē, ka šī gada nogalē vai nākamā gada sākumā ekonomikā kopumā ir iespējama īslaicīga deflācija. Pēc Āboliņa prognozēm inflācija Latvijā šogad varētu būt 8-9% robežās.

Tomēr gaidāmais inflācijas kritums nenozīmē, ka inflācija kopumā ir uzveikta un tā nevar radīt jaunus draudus ekonomikai, brīdina Āboliņš. Pakalpojumu cenu inflācija Latvija jau ir pārsniegusi 11%, bezdarbs ir zems un ir liels spiediens celt darba algas.

"Labā ziņa, protams, ir tā, ka enerģijas krīzes sliktākie scenāriji nav piepildījušies, tomēr riski joprojām ir, un pilnībā nevaram izslēgt jaunus cenu lēcienus. Piemēram, Ķīna ir pārtraukusi nulles Covid-19 politiku un, ja gada otrajā pusē Ķīnas ekonomikā atsāksies izaugsme, tad pasaules resursu cenas varētu atkal sākt augt. Tas nozīmē, ka centrālās bankas turpinās cīnīties ar inflāciju un, ja vien ekonomikā nenotiek kādi jauni satricinājumi, tad pagaidām procentu likmju samazinājumu nav pamats gaidīt," skaidro Āboliņš.