Lai samaksātu par apkuri, piedāvā ņemt kredītus

Februāra komunālie rēķini, kurus saņems Latvijas iedzīvotāji, turpinās iecirst robu jau tā kritiski zemajā budžetā. Uz šī fona 9. februārī Saiema izskatīja grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Rēķini šokē rīdziniekus, aizdevēji uzvar

Kā atzīmēja VS.LV, skatoties parlamentā notiekošās debates, pat augsti atalgoti politiķi bija pārņemti ar parasto cilvēku problēmām.

Deputāts Andris Šuvajevs atzina, ka pašreizējā situācijā ir lielākā daļa zaudētāju, bet neliela daļa, kas paliek peļņā: «Viens no šādiem signāliem ir privātā patēriņa līmenis, un tas krīt. Un tas nozīmē, ka iedzīvotāji tātad samazina savus pirkumus. Tas negatīvi ietekmē arī uzņēmumus, jo viņi līdz ar to zina, ka viņi varēs realizēt mazāk savu produkciju un preces, un pakalpojumus. Mēs zinām, ka arī nebanku pakalpojumi pieaug, un tā, protams, ir negatīva zīme. Manuprāt, mēs visi saņēmām e‑pastus no 4finance jeb lielākā nebanku pakalpojumu sniedzēja Latvijā, kur priecīgi paziņo par to, ka viņu kreditēšanas aktivitāte atjaunojas. Tās ir labas ziņas viņiem, bet tās ir sliktas ziņas sabiedrībai».

Vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju vispār nav nekādu iekrājumu

Pārrunājot jautājumu par komunālo maksājumu kompensāciju, parlamentārietis Kaspars Briškens skaidroja: «Mūsu ekonomisti, protams, jau gana laicīgi brīdināja par recesiju, tagad tā ir pienākusi, un jautājums ir: vai mēs darām pietiekami daudz, lai novērstu šo recesiju vai mīkstinātu viņu, vai tomēr mēs ejam tādā 2008. gada kļūdainajā scenārijā. Un dažbrīd izskatās, ka koalīcija nav informēta, ka divām trešdaļām Latvijas mājsaimniecību nav tādu iekrājumu, lai viņas varētu izdzīvot trīs mēnešus bez algas. Vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju vispār nav nekādu iekrājumu».

Kā sacīja deputāts Edmunds Cepurītis, pašreizējais daļējās finansēšanas modelis nedarbojas: «Nav būtisks atbalsta pieaugums, tas samazinātu rēķinus tikai par 20 procentiem».

K.Briškens arī sacīja, ka rēķini mūsu valstī ir lieli arī tāpēc, ka Latvija ēku energoefektivitātes jomā ļoti atpaliek no Lietuvas un Igaunijas: «Rīgas piemērs mums ļoti labi parāda, ka ietaupījums no siltinātām ēkām samazina apkures izmaksas līdz pat divām trīs reizēm un vienlaikus, protams, arī ar visiem vides pozitīvajiem efektiem. Rīgas enerģētikas aģentūra šobrīd jau dara to, ko vajadzētu darīt visā valsts mērogā, attiecīgi konsultējot un atbalstot tieši daudzdzīvokļu ēku īpašniekus energoefektivitātes iniciatīvās».

Taču, tā kā šie deputāti piederēja opozīcijai, Saeima būtiskas izmaiņas energopatēriņa kompensācijas kārtībā nepieņēma. Pašreizējai valdībai ir īpašs кlimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

Voldemārs Burkevics (teksts, foto)