Otrdienas joku deva

Smiekli pagarina dzīvi!

Poliklīnikas uzgaidāmajā telpā:
Sakarā ar datu aizsardzības likumu uzvārdus vairs nedrīkst saukt skaļi, tāpēc – vīrieti ar sifilisu, lūdzu, pie ārsta!

###

Dienas padoms.
Neviens tevi nevarēs izmantot, ja tu būsi nekam nederīgs.

###

Latgaliešu kāzas – laba iespēja ieraudzīt tālus radiniekus tuvcīņā.

###

- Mīļā, iesaki man kādu grāmatu?
- Palasi Bībeli, kamēr es lasu saraksti tavā telefonā.

###

Gulēt ir tik labi, ka es nespēju noticēt, ka tas Latvijā joprojām ir bez maksas.

###

Sieva vīram:
- Es neatradu ne uz uzvalka, ne uz mēteļa nevienu sievietes matu.
- Tu gribēji, lai ir?
- Kas viņa ir, tā plikpaurainā padauza?

###

Padoms.
Ja jums trūkst naudas, vajag kļūt bagātam un nauda būs vienmēr.

###

Policists jautā sievietei:
- Kāpēc jūs vīram iesitāt pa galvu?
Sieva:
- Pāris nedēļas, lai paēd slimnīcas ēdienu, tas viņam liks novērtēt manas kulinārijas prasmes!

###

Kad paņem hipotekāro kredītu, grāmatnīcā noteikti vajag iegādāties jauno bestselleru “99 roltonu receptes”.

###

Ja uztraucies par lieko svaru, pirms ēšanas ieteicams izdzert glāzi vīna. Tas mazinās uztraukumu.

###

– Izja! Varbūt nopirksim jaunu televizoru?
– Sāriņa, dārgā, kāpēc tev jaunu? Tu taču veco vēl neesi noskatījusies līdz galam!

###

Puisēns jautā tēvam:
- Kā radās cilvēki?
Tēvs:
- Reiz dzīvoja Ieva un Ādams. Viņiem piedzima bērni, pēc tam bērnu bērni un tā tālāk.
Puisēns aizskrien pie mammas:
- Mammu, kā radās cilvēki?
Mamma:
- Mēs visi kādreiz bijām pērtiķi, bet evolūcijas ceļā kļuvām par cilvēkiem.
Puisēns atkal skrien pie tēva:
- Tu man meloji! Mamma man izstāstīja visu patiesību!
Tēvs:
- Nē, mamma tikai runāja par savu ģimenes pusi.

###

Klients atnācis pie psihologa:
– Dakter, ziniet, man nav neviena drauga… Varbūt tu man palīdzēsi, vecais, treknais, plikpaurainais veci.

###

- Vai tu zini, kāpēc gludeklis šņāc?
- Nē.
- Kuram gan patiktu, ja uz viņa spļautu?

###

Visas problēmas var atrisināt ar vienkāršu, cilvēcisku miljons dolāru palīdzību.

###

Gāju naktī mājās. Pa priekšu meitene, - iet, atskatās, pieliek soli, es arī. Viņa sāk skriet, es arī. Tad viņa skrien un kaut ko skaļi kliedz, skrienu līdzi un arī kliedzu. Nezinu, no kā mēs bēgām, bet bija nenormāli bailīgi!

###

– Jāni, iedzersim par tiem, kuru nav mums līdzās!
– Jā, Albert, un ātrāk, kamēr viņi nav atvilkušies!