Krievija, plānojot agresiju, pārvērtēja Brexit un Trampu

Rīgā uzstājās krievu zinātnieks, kurš uzstājās pret Kremļa politiku.

«Jāskatās bez propagandas mokām», - mierīgi saka šis inteliģentais cilvēks. Maskavas Starptautisko attiecību institūta docents Aleksandrs Tevdoi-Burmuli pēc vairāku dienu aresta par dalību opozīcijas mītiņā Alekseja Navaļnija atbalstam nolēma, ka viņam tomēr būtu labāk dzīvot Eiropā. Aizvadītās nedēļas nogalē viņš ar savu stāstu par Maskavas un Rietumu attiecībām runāja ar krievu emigrantiem Rīgā.

Pēc Krievijas vadošā Eiropas Savienības eksperta domām, problēmas Kremļa un Briseles attiecībās pieauga pakāpeniski līdz 2014.gadam, un atšķirību pamatā bija cilvēktiesības.

«Kādā brīdī ES vairs nevarēja tos ignorēt. Kas attiecas uz mūsu sistēmu, tā varētu būt jebkāda slēgta, bet tai vajadzētu darboties. Kad sistēma ir aizvērta un vēl nedarbojas, tas apgrūtina mijiedarbību ar to. Ļaujiet man jums atgādināt: Eiropas Savienībai ir lieliskas attiecības ar Azerbaidžānu. Ir koncepcija – kritisks dialogs starp ES un Ķīnu», — minēja zinātnieks.

Pēc Tevdoi-Burmuli teiktā, Eiropas Savienības vadība, uzņemot jaunas dalībvalstis, apvieno ideoloģiskās vērtības ar politisko veiklību.

«Еiropas Savienība pret savu perifēriju izturas kā pret telpu, kuru var paēst, bet pirms tam tā ļoti ilgi jātīra. Tas ir tāds buferis, un Eiropas Savienība samierinās ar to, ka tie vēl nav īsti nogatavojušies».

Savukārt Maskava bija ļoti sajūsmā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.

«Krevijas Ārlietu ministrijas kuluāros 2016.gads tika nodēvēts par apsaldējušo anglosakšu gadu – vispirms Brexit, tad Tramps. Tas tiešām likās kā jauns, ļoti interesants stāsts. Līdz pat pēdējam brīdim Brexit Krievijā netika uzskatīts par iespējamu. Margarita Simonjana, Russia Today vadītāja, pēc Trampa ievēlēšanas braukāja pa Maskavu ar ASV karogu automašīnā. Šajā Krievijas elites daļā viss ASV un Anglijā notikušais tika uztverts kā atvērts iespēju logs. Un mēs ar kolēģiem teicām, ka pret Krieviju nekas ne tikai nemainīsies, bet arī viņai tas kļūs problemātiskāk. Bet cilvēki KF ĀM dzird tikai to, ko vēlas dzirdēt. Šeit viņi saka, ka ES brūk, un ir jāuztur saites ar galēji labējiem».

Šodien ES bāzēts krievu zinātnieks mierīgi aplūko oficiālās Kijevas kontaktus ar jebkuriem pasaules spēlētājiem: «Valstij, ar kuru karo Krievija, ir maz izvēles. Viņa sadarbosies ar tiem, kas viņai iedos ieročus. Valsts, kas atrodas šajā pozīcijā, smelsies no kurienes tā var. Visur ir brīvprātīgie. Bet būtu interesanti redzēt, kā Eiropas valstu valdības attiecas uz savu brīvprātīgo darbību».

Kā zināms, 2022.gada februārī Latvijas Saeima pieņēma grozījumus likumdošanā, kas ļauj Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pievienoties Ukrainas bruņotajos spēkos.

Krišs Ziverts.