Pastāvīgā žoga būvdarbi uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pabeigti 36,1 kilometra garumā

Rīga, 4.febr., LETA. Pirmās kārtas būvdarbos uz Latvijas-Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas kopš 2022.gada augusta līdz janvāra beigām ir izbūvēts 36,1 kilometrs pastāvīgā žoga, liecina informācija VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) mājaslapā.

Rīga, 4.febr., LETA. Pirmās kārtas būvdarbos uz Latvijas-Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas kopš 2022.gada augusta līdz janvāra beigām ir izbūvēts 36,1 kilometrs pastāvīgā žoga, liecina informācija VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) mājaslapā.

VAS "Latvijas valsts meži" ir atmežojusi aptuveni 82 kilometrus no pirmajā posmā atmežojamajiem 85,8 kilometriem.

Kopumā būvdarbi patlaban norit 75 kilometru garumā no atmežotajiem 82 kilometriem.

Iepriekš VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs informēja, ka, palielinoties atmežotajai teritorijai un pabeidzot infrastruktūras darbus, žoga izbūve paātrināsies piecas reizes - līdz vienam kilometram dienā.

Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Pirmā kārta 85,8 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā - līdz 2024.gada pavasarim. Paralēli pirmo divu kārtu projektēšanai un izbūvei norisinās trešā - Daugavas - posma tehniskās specifikācijas izstrāde.

Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts.

Atbilstoši 2021.gada 12.novembrī Saeimas pieņemtajam Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumam VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.

Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, VAS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Jau ziņots, ka VNĪ atkārtoti izsludinātajā pirmo deviņu prioritāro posmu izbūves cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti iesniedza "Citrus Solutions", kura veiks robežas izbūvi par 53,57 miljoniem eiro.

Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) - ir lielāks par "Citrus Solutions" 2022.gada februāra beigās iesniegto piedāvājumu - 38,09 miljoni eiro.

Arī otrās kārtas nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūves cenu aptaujā noskaidrots, ka sešus posmus izbūvēs "Citrus Solutions" un vienu posmu - SIA "VIA". Kopējā septiņu posmu infrastruktūras izbūves līgumu summa būs 38,7 miljoni eiro bez PVN.

Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmuma "Citrus Solutions" apgrozījums 2021.gadā bija 29,227 miljoni eiro, kas ir par 23,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 1,8% - līdz 1,012 miljoniem eiro.

Kompānija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,071 miljons eiro. "Citrus Solutions" ir daļa no SIA "Tet" grupas, kuras akcionāri ir Latvijas valsts (51%) un "Telia Sonera" (49%).

"Citrus Solutions" veic projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas pakalpojumus privātajiem un valsts pasūtītājiem, tostarp arī valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektos. 2018.gadā tika nodibināts arī meitasuzņēmums Vācijā - "Citrus Solutions".