Latvijas lielās slimnīcas brīdina par tuvojošos draudīgu situāciju

Biedrība “Latvijas Lielo slimnīcu asociācija”, kura pārstāv Latvijas trīs klīniskās universitātes slimnīcas, nosūtot vēstuli veselības ministrei Līgai Meņģelsonei un finanšu ministram Arvilam Ašaradenam, vēlas vērst uzmanību uz problēmām veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un samaksas kārtībā, kurām ir būtiska finanšu loma, lai slimnīcas spētu 2023. gadā nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus.

Nacionālā veselības dienesta piedāvājums 2023. gadam iezīmē gan pacientu skaita, gan finansējuma samazinājumu, salīdzinot ar 2022. gadu, kā arī nemainīgu faktisko cenu par pacientu ārstniecību, neskatoties uz to, ka cenu kāpums ir vairāk kā 20%. Jau šobrīd slimnīcas savu iespēju robežās ir ieviesušas dažādus taupības un efektivitātes pasākumus, bet gūtais ietaupījums nav samērojams ar iztrūkstošo finansējuma deficītu.

Kā iespējamos negatīvos nākotnes scenārijus, ja netiks rasts risinājums situācijai, slimnīcas min gan iespēju būtiski kāpināt pacientu līdzmaksājumu apmēru, gan konkrētu pakalpojumu izslēgšanu no valsts apmaksājamā pakalpojumu groza.

Esošais slimnīcu finansējuma modelis – tarifu aprēķins – jau ilgstoši neatbilst reālajām izmaksām un, ņemot vērā inflācijas pieaugumu šis jautājums ir kļuvis kritiski svarīgs. Reālās izmaksas par pacientu ēdināšanu, gultasdienas tarifā iekļautie pakalpojumi, medikamenti vairākas reizes atšķiras no Nacionālā veselības dienesta aprēķinātā tarifa. Slimnīcas vērš uzmanību, ka nav skaidrs pārskatīto tarifu ieviešanas plāns, kas ir būtisks priekšnosacījums ārstniecības iestāžu darbības stabilitātei.

Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansējums ik gadu tiek noteikts samērā standartizēti, iepriekšējā gada sākuma līguma apmērā, nevērtējot faktisko pacientu pieprasījumu, izmaksu pieaugumu jeb tarifu atbilstību faktiskajām izmaksām (piemēram pacientu ēdināšanas izdevumi, ārstēšanās intensīvajā terapijā, neapmaksāta asins komponenšu iegāde u.c), tādejādi apgrūtinot pakalpojumu sniegšanas plānošanu un valstiski resursu optimizāciju. Līdz ar to nav iespējams efektīvi uzlabot pakalpojumu pieejamību un mazināt rindas uz plānveida pakalpojumiem, jo esošais finansējuma piešķiršanas modelis jau ilgstoši ir neatbilstošs faktiski sniegtajam pakalpojumu apjomam iepriekšējā gadā.

Slimnīcas ilgstoši ir akumulējošas finansējuma deficītu, tomēr šobrīd nodrošināt slimnīcu darbību vairs nav iespējams, nesamazinot plānveida pakalpojumu grozu vai nevirzot priekšlikumus alternatīviem apmaksas pakalpojumu modeļiem.

Saglabājoties nepietiekamam finansējumam slimnīcas būs spiestas ierobežot plānveida pakalpojumu sniegšanu, kas, savukārt, palielinās pacientu skaitu, kuriem būs nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Slimnīcas uzskata, ka, samazinoties plānveida pakalpojumu pieejamībai, Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis pasliktināsies un katrs pacients, kas tādēļ neatliekamā kārtā nonāks slimnīcā, , veselības aprūpes sistēmai izmaksās dārgāk un vēl vairāk palielinās plānveida pakalpojumu nepieejamību.

Oficiālajā vēstulē klīniskās universitātes slimnīcas atkārtoti apstiprina, ka ir gatavas sniegt atbalstu, konsultācijas, kā arī deleģēt pārstāvjus papildu informācijas sagatavošanai, kā arī dalībai darba grupās, lai kopīgi ieviestu izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtībā.