Vai inflācijas kāpums sācis bremzēties? Ko saka banku analītiķi

Oktobrī inflācijas kāpums sācis bremzēties, bet nav apstājies, pavēstīja banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka cenu līmenis oktobrī pieauga par 0,8%, taču gada laikā inflācijas temps atkāpās nedaudz - 21,8%. Mēneša laikā pieaugumu visvairāk ietekmēja cenu kāpums pārtikai un degvielai. Savukārt kritums uzrādījās maksai par mājokli, jo spēkā stājās valsts atbalsta pasākumi.

"To neesamība paceltu cenu līmeni jaunos augstumos. Tomēr salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, kopējā aina saglabājas nemainīga. Lielāko pieauguma šoku veido sadārdzinājums pārtikai, mājokli un transportam," skaidro ekonomists.

Diemžēl situācija tuvākajā laikā saglabāsies nenoteikta, uzsver Gašpuitis. Lielāko spiedienu iedzīvotāji izjutīs pārtikas cenu pieauguma dēļ, tās iegādei veikali jāapmeklē biežāk un līdz ar to tas arī vairāk saasina uztveri.

Savukārt maksas pieaugums par mājokli vēl izpaužas ierobežotā mērā, jo talkā ir nācis negaidītais siltuma vilnis daudzviet pasaulē, tai skaitā Eiropā. Ja arī ziema noturēsies siltāka nekā ierasts, augsto tarifu negatīvā ietekme būs mazāka, bet precīzāk situāciju varēs novērtēt janvāra beigās, norāda Gašpuitis.

Tomēr, visticamāk, ka bez sarežģījumiem izvairīties būs sarežģīti, jo papildus situācijai gāzes tirgū, sagaida efekti no Krievijas naftas un naftas produktu sankciju stāšanās spēkā, atgādina ekonomists. Tiklīdz situācija enerģijas tirgū stabilizēsies, noteiktos segmentos, tai skaitā, arī pārtikai, iespējami ierobežoti cenu samazinājuma periodi. Izvairoties no enerģētiskās krīzes, šķiet, ka inflācija varētu būt tuvu vai jau sasniegusi savu augstāko punktu, pieļauj Gašpuitis.

Tomēr, par spīti tam, ka pašreizējās tendences radījušas nelielu atslābumu, sapriecāties ir pāragri, brīdina ekonomists, piebilstot, ka 2023.gada sākumā situācija, pat ja būs silta ziema, enerģijas tirgū būs saspīlēta, un, kā uz to reaģēs enerģijas cenas, prognozēt ir neiespējami.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidro, ka oktobris iezīmē ne tikai soli pretī aukstajam gada laikam, bet arī papildu valsts atbalsta programmu sākšanos, lai straujā energoresursu cenu kāpuma dēļ palīdzētu iedzīvotājiem. Lielākā vai mazākā mērā atbalsts sasniedz ikvienu Latvijas mājsaimniecību, tas ir paredzēts šī posma atvieglošanai, tomēr tiek domāt par taupību, jo cenas vairākiem produktiem joprojām ir augstas. Inflācija neļauj par sevi piemirst, oktobrī gada laikā cenas kāpušas par 21,8%.

"Jau pērn ap šo laiku sākām just, ka inflācijas tempi sāk pieaugt, arī iepriekšējā apkures sezona nesa izaicinājumus. Tomēr, kad bija rasti risinājumi, kā ekonomiskajai attīstībai veiksmīgāk sadzīvot ar pandēmijas ierobežojumiem, Krievijas iebrukums Ukrainā pērnās ziemas energoresursu dārdzības jautājumus ne vien pārnesis arī uz šo apkures sezonu, bet arī krietni cēlis cenu līmeni, ar ko saskaramies pašreiz," pauž Opmane.

Ekonomiste skaidro, ka oktobra elektrības rēķinos varēs redzēt valsts atbalsta ieviestas izmaiņas - no oktobra stājas spēkā cenu griesti patērētās elektroenerģijas pirmajām simts kilovatstundām un atbalsts siltumapgādei apdzīvotās vietās ar augstākajiem tarifiem. Papildus tam darbojas vēl citi atbalsta veidi - daži no tiem tiešā veidā ietekmē inflāciju, bet daži vairāk darbojas kā pabalsti noteiktām iedzīvotāju grupām.

Inflācijas turpmākai attīstībai svarīgi, kā mainīsies globālās energoresursu cenas, uzsver Opmane. Tomēr papildus šim jāatceras, ka, pieaugot gan minimālajai, gan vidējai algai valstī, tiek stiprināts pieprasījums, kas varētu veicināt arī uz pieprasījumu balstītu cenu pieaugumu. Tiesa gan, pat neskatoties uz vidējās algas pieaugumu, iedzīvotāji Latvijā joprojām saskaras ar pirktspējas kritumu, jo cenas aug straujāk nekā ienākumi. Opmane uzsver - jāatceras, ka algu pieaugumam jābūt balstītam uz produktivitātes pieaugumu, ne uz vēlmi "kompensēt inflāciju".

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš vērš uzmanību, ka gada inflācija ir bijusi stabila jau četrus mēnešus, svārstoties ap 22%. Taču tas nenozīmē, ka cenas ir stabilas. Inflācija vairs nepieaug bāzes efekta dēļ - cenas strauji kāpa arī pirms gada.

Cenu kāpums nav apstājies, bet tas noteikti bremzējas, uzskata Strautiņš. Oktobrī mēneša inflācija joprojām bija lielāka nekā šajā mēnesī "pienāktos", taču starpība samazinās. Starpība starp mēneša inflāciju šī gada oktobrī un attiecīgā mēneša iepriekšējo desmit gadu vidējo ir mazākā kopš janvāra. Strautiņš prognozē, ka turpmākajos mēnešos inflācija turpinās tuvināties normai, jo spēki, kuri radīja milzīgo cenu lēcienu, strauji vājinās.

Visinteresantākie notikumi šobrīd risinās reģionālajos enerģijas tirgos, informē Strautiņš. Vidējā elektrības cena "Nord Pool" Latvijas zonā novembra pirmajās dienās ir par 14% zemāka nekā oktobrī, kas savukārt bija par 60% zemāka nekā augustā.

Strautiņš skaidro, ka cenu līmenis joprojām vairāk nekā trīskārt pārsniedz vēsturiski vidējo šajā sezonā, enerģija joprojām ir dārga, taču šobrīd nav līmenī, kas varētu apdraudēt ražotāju lielākās daļas pastāvēšanu un mājsaimniecību vairākuma maksātspēju. Ekonomists norāda, ka elektrības vairumcenas dinamika lielā mērā atspoguļo notikumus gāzes tirgū, un arī tas pamazām nomierinās. Tuvākās nākotnes perspektīvas kļūst ja ne patīkamas, tad puslīdz nomierinošas. Ar katru neparasti silto rudens dienu krīt cenas gāzes piegādēm ziemā un pavasarī, jo deficīta risks atkāpjas.

Pārtikas izejvielu cenu kopējais indekss eiro izteiksmē kopš vasaras saulgriežiem gandrīz nav mainījies, tas ir apmēram par desmitdaļu zem februāra-jūnija vidējā līmeņa, taču ir interesantas detaļas, norāda Strautiņš. Pārtikas cenas Latvijā turpināja spītīgi kāpt daļēji tāpēc, ka daudz patērējam piena produktus, bet tiem biržās cenas turējās ļoti augstā līmenī.

Taču pēdējo pāris nedēļu laikā situācija strauji mainās, informē Strautiņš. Vājpiena pulvera cena biržās 26.oktobrī, kad tā samazinājās par 9% pēc pakāpeniskas mierīgas lejupslīdes kopš aprīļa, tagad tā ir 3200 eiro par tonnu salīdzinājumā ar 4200 augstākajā punktā. Straujas svārstības notika arī sviesta tirgū, arī tā cena samazinājās par desmitdaļu. Strautiņš atzīst, ka nosaukto produktu, arī cūkgaļas un kviešu cenas biržās joprojām ir augstas, par 40-50% virs desmitgades vidējā, taču tendences ir mainījušās. Paies laiks, līdz šo notikumu ietekme sasniegs cenu zīmes veikalos, taču tas ir neizbēgami, jo konkurence pārtikas tirdzniecībā pieaug. Pagaidām vēl pārtikas cenu inflācija vēl nav stabilizējusies, tā gan oktobrī, gan septembrī auga apmēram par diviem procentpunktiem, sasniedzot 29,5%.

Turpretim augstāko punktu ir pārvarējusi mājokļu uzturēšanas izmaksu inflācija, norāda Strautiņš. Šīs cenas augustā gada griezumā auga par 52,4%, bet oktobrī par 46,9%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi izmaksas oktobrī samazinājās par 1,8%. To noteica gan valsts atbalsta pasākumu ieviešana, gan notikumi biržās.

Ūdensapgāde oktobrī pret septembri sadārdzinājās par 12,6%. Taču elektrība kļuva par 28,9% lētāka. Piepalīdzot bāzes efektam, elektrības gada inflācija samazinājās ļoti radikāli - no 96% līdz 33%. Siltums mēneša griezumā vēl kļuva par 16,5% dārgāks, cenu kāpumu gada griezumā palielinot no 59% līdz 85%. Taču arī šajā jomā ir cerīgas ziņas, uzsver Strautiņš. Izrādās, ka siltuma cenas var mainīties arī lejup, piemēram, Salaspilī siltuma tarifs samazināsies par 3%, jo ir samazinājusies gāzes cena biržās. Kopā šobrīd regulators izskata četrus pieteikumus par siltuma tarifu samazinājumu, tai skaitā Ķekavā plānots samazinājums par aptuveni 15%.

Inflācija ir ļoti augsta, taču ir redzams, kā šī problēma atrisināsies, akcentē Strautiņš. Viņš norāda, ka jau var sākt rezumēt notiekošā mērogus, un diemžēl tie ir sliktā nozīmē iespaidīgi. Vairāk nekā desmit gadus ilgušais cenu stabilitātes miers tika iztraucēts 2021.gada sākumā. Kopainu labi raksturo divi skaitļi. Līdz 2021.gada janvārim cenas salīdzinājumā ar 2010.gada vidējo līmeni pieauga par 16,9%. Šobrīd cenu līmenis ir par 50,8% augstāks nekā 2010.gadā. Tātad 22 mēnešos cenas augušas apmēram divtik daudz kā iepriekšējos 11 gados.

"Līdz cenu līmeņa stabilizācijai vēl jāpagaida, bet tas varētu notikt jau nākamā gada pavasarī un vasarā - pierādījumi tam krājas. Patēriņa cenu tendences maina ekonomikas recesijas un globālā izejvielu cenu krituma mijiedarbība. Citiem vārdiem - viena veida problēmu vietā nāks citas," piebilst Strautiņš.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka inflācija Latvijā joprojām ir ļoti augsta, taču straujais cenu kāpums ir kļuvis lēnāks un pirmo reizi kopš janvāra inflācijas temps Latvijā ir nedaudz samazinājies.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, oktobrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 21,8% salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā septembrī, kad inflācija Latvijā sasniedza 22,2%. Inflāciju veidojošie faktori Latvijā oktobrī gan nav mainījušies un pārtikas, degvielas, elektrības, kā arī siltumenerģijas cenu pieaugumi joprojām veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no kopējās inflācijas Latvijā. Tomēr straujais izmaksu kāpums ietekmē visas nozares un pirmo reizi kopš 2009.gada sākuma pakalpojumu cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 10%.

Salīdzinājumā ar septembri oktobrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,8%, kas šogad ir viens no mazākajiem cenu pieaugumiem viena mēneša laikā, norāda Āboliņš. Lai arī siltumenerģijas cenas šobrīd ir par 85% augstākas nekā pērn, valsts atbalsts ir palīdzējis ierobežot siltumenerģijas un elektrības cenu kāpumu. Tāpat oktobrī bija vērojams elektroenerģijas cenu kritums "Nord Pool" biržā, kas pamatā ir saistīts ar negaidīti labāku situāciju Eiropas dabasgāzes tirgū.

Tāpat Āboliņš informē, ka, neskatoties uz Krievijas dabasgāzes piegāžu pārtraukšanu, Eiropas valstīm ir izdevies gandrīz pilnībā piepildīt dabasgāzes krātuves. Arī siltie laika apstākļi ir samazinājuši patēriņu, tādēļ dabasgāzes cenas Eiropā ir sarukušas no vairāk nekā 300 eiro par megavatstundu līdz nedaudz virs 100 eiro par megavatstundu. Tā rezultātā elektroenerģijas cenas Latvijā oktobrī saruka par gandrīz 29% un tas par 1% ir samazinājis kopējo inflācijas līmeni Latvijā.

Dabasgāzes cenas Eiropā gan joprojām ir ļoti augstas un neekonomiskas, atzīst Āboliņš. Vēsturiski dabasgāzes cenas Eiropā ir svārstījušās ap 20 eiro par megavatstundu. Augstās elektrības cenas, protams, veicina enerģijas ekonomēšanu, un elektrības patēriņš Latvijā ir sarucis par aptuveni 10% salīdzinājumā ar pērno gadu.

Pēc Āboliņa prognozēm, līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā saglabāsies virs 20%, savukārt nākamgad pavasarī inflācija Latvija sāks samazināties. Ar Covid-19 pandēmiju saistītie lielie atbalsta pasākumi ir beigušies, ražošanas un piegāžu ķēžu darbība sāk normalizēties, jūras pārvadājumu izmaksas pasaulē strauji krīt un kopš pavasara pasaulē ir sarukušas resursu, piemēram, kokmateriālu, metālu un pārtikas cenas. Latvijā šos kritumus pagaidām vēl nejūtam un pārtikas cenu inflācija ir gandrīz sasniegusi 30%.

Tomēr ekonomikā kopumā ir liela nenoteiktība un pakalpojumu cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 10%, atgādina Āboliņš. Kopā ar zemu bezdarbu tas rada lielu spiedienu uz algām. Arī enerģijas krīze Eiropā nav beigusies, un pēc esošo dabasgāzes krājumu izlietošanas nav izslēgti atkārtoti energoresursu cenu lēcieni.

Tādēļ, neskatoties uz izaugsmes tempu bremzēšanos, Eiropas Centrālā banka aktīvi cenšas nepieļaut noturīgas inflācijas veidošanos un ceļ procentu likmes, skaidro Āboliņš. Tā rezultātā īstermiņa "Euribor" likmes ir pārsniegušas 2% un turpmākajos mēnešos varētu pārsniegt 3%. Pēc Āboliņa prognozēm, inflācija nākamgad Latvijā mazināsies un gadā vidēji varētu būt aptuveni 8%.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare norāda, ka oktobra 21,8% inflācija ir nedaudz mazāka nekā septembrī un, ļoti iespējams, liecina par to, ka cenu kāpums ir jau garām savam augstākajam punktam.

"Kaut gan cenu kāpums atlaida gāzes pedāli, tomēr inflācija ir ārkārtīgi augsta, un par saviem pirkumiem mēs maksājam daudz vairāk nekā pērn," pauž Komare.

Galvenais gada inflācijas virzītājs vēl joprojām bija ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi, informē ekonomiste. Kaut gan cenas oktobrī bija gandrīz uz pusi (46,9%) augstākas nekā pirms gada, salīdzinot ar septembri, tās sarukušas par 1,8%. No 1.oktobra stājās spēkā jaunākie valdības atbalsta pasākumi energoresursu sadārdzinājuma mīkstināšanai, kas iegrožoja cenu kāpumu. Pateicoties atbalstam, elektrības pakalpojumi maksāja par 28,9% mazāk nekā septembrī. Komare piebilst, ka cenu galalietotājiem nedaudz mazināja arī septembrī un oktobrī reģistrētais vairumtirdzniecības cenas kritums "Nord Pool" biržā. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, elektrības cena bija vidēji par 32,8% augstāka nekā pagājušā gada oktobrī.

Turpinājās siltumenerģijas tarifu kāpums, un siltumapgādes pakalpojumu cenas oktobrī bija vidēji par 16,5% lielākas nekā septembrī. Komare uzsver, ka pieaugumu iegrožoja valsts atbalsts. Piemēram, Rīgā pieaugums bija mazāks nekā tas būtu bez atbalsta. Savukārt, citviet atbalsts siltumenerģijas cenu pat samazināja. Tarifu kāpums reģistrēts arī citiem komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, ar 1.oktobri pieauga maksa par SIA "Rīgas ūdens" piedāvātajiem ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.

Pārtikas izejvielu cenas globālajos tirgos pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz mazinājušās, bet Latvijā pārtika turpina kļūt dārgāka, atzīst Komare. Oktobrī pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums sasniedza jaunu rekordu - gada inflācija bija 29,5%. Mēneša griezumā cenas kāpa par 2,1%.

"Latvijas pārtikas inflāciju šobrīd, visticamāk, galvenokārt virza otrreizējie efekti, tai skaitā, no iepriekš novērotā energoresursu cenu kāpuma, kas tiek pamazām pārnests uz pircēju. Kaut gan energoresursu cenas biržās šobrīd ir atkāpušās no virsotnēm, nenoteiktība saglabājas," teic Komare.

Viņa piebilst, ka oktobrī fiksēts kāpums arī degvielas cenām, kuras iepriekšējo trīs mēnešu laikā samazinājās. Mēneša laikā cenas ir augušas vidēji par 4,7%, bet gada laikā par 32,1%. Daļēja ietekme bija nesenajam "OPEC+" lēmumam par naftas ieguves apmēru samazināšanu, kas ir nedaudz cēlis naftas cenu.

Pēdējā gada laikā būtiski augušas cenas tādām vitāli svarīgām izdevumu grupām kā pārtika un ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi. Komare skaidro, ka tās veido vairāk nekā 40% no iedzīvotāju tēriņiem, un visvairāk cenu spiedienu izjūt mājsaimniecības ar mazākiem ienākumiem. Tām ir grūtāk atrast veidus kā ietaupīt, lai segtu strauji augošos pārtikas un mājokļa izdevumus.

"Kaut gan oktobrī inflācija mazinājās, tuvākajos mēnešos tā vēl saglabāsies augsta, un nevar izslēgt, ka tā nedaudz pakāpsies virs septembra pīķa. Piemēram, augstāko punktu vēl nav sasnieguši energoresursu tarifi. Ražotāji un pakalpojumu sniedzēji turpinās daļu izmaksu sadārdzinājuma pārnest uz cenām. Tomēr to izdarīt būs arvien grūtāk, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas kritumu," pauž Komare.

"Swedbank" prognozē, ka līdz pavasarim inflācija turēsies tuvu augstajiem 20%. Komare norāda, ka cenu kāpuma atslābumu varam gaidīt nākamā gada laikā. 2023.gadā inflācija vidēji būs ap 9%. Cenas turpinās augt, bet ar mazāku sparu.