Izveido parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora kapitālo remontu

Saeima šodien pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Kā ziņots, LPV priekšsēdētājs Ainārs Šlesers paudis, ka sagaida iepriekšējās, 13.Saeimas politiķu Jura Juraša, Jāņa Bordāna, kā arī bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena un bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieka "pratināšanu" parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Vaicāts par to, ka ārvalstu pilsoņiem, iespējams, varētu nebūt pienākums piedalīties parlamentārās izmeklēšanas procesā, LPV līderis norādīja, ka Latvijas prokuratūra šādos gadījumos varot lūgt citu valstu prokuratūru palīdzību personas nogādāšanai uz nopratināšanu.

Atsaucoties uz pirms dažiem gadiem medijos izskanējušo informāciju, Šlesers vēloties noskaidrot minēto personu lomu sadarbībā ar bijušo "PNB Bankas" īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu. Parlamentārās izmeklēšanas mērķis būšot "noskaidrot patiesību", "kas slēpjas aiz "PNB bankas" izlaupīšanas".

Viņš atsaucās uz "publiski izskanējušu informāciju", ka bijušam Saeimas deputāta Jurašam pietuvināts uzņēmums esot saņēmis līdzekļus par konsultācijām. Šlesers jautājuma formā pauda aizdomas, vai šie līdzekļi nav maksāti šim uzņēmumam ar citu mērķi.

Tāpat deputātu mērķis būšot noskaidrot, kas "stāv aiz tā", ka daļa Latvijas iedzīvotāji neesot saņēmuši lielu daļu no "ABLV Bank" ieguldītajiem līdzekļiem. Šlesera rīcībā esošās "runas" liecinot, ka tiekot plānota šīs bankas izlaupīšana. Tāpat neesot izprotama "durvju izlaušana" "Baltic International Bank", lai gan nevienus beigās neesot aizturēts.

LPV līderis uzskata, ka aiz šādiem pasākumiem vienmēr esot stāvējusi tā dēvētā "maksātnespējas administratoru mafija", kas Latvijā joprojām darbojoties un kuriem esot nepieciešami uzņēmumi "izlaupīšanai". "To visu noskaidros parlamentārās izmeklēšanas komisija," pārliecināts politiķis.

Tāpat Šlesers negatīvi novērtēja, ka finanšu sistēmas "kapitālā remonta" dēļ daudziem uzņēmumiem esot aizvērti konti.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijā deputātiem jābūt pārstāvētiem vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas. Tāpēc LPV priekšsēdētājs norāda, ka no partijas "Progresīvie" būs atkarīgs, vai par komisijas priekšsēdētāju tiks ievēlēta vairāk izmeklēšanā ieinteresēta persona vai arī, piemēram, kāds "Jaunās vienotības" deputāts. Vaicāts sīkāk, Šlesers pirms pusotras nedēļas norādīja, ka viņam bijusi saruna ar "Progresīvo" līderi Kasparu Briškenu, kurš šajā jautājumā esot noskaņots konstruktīvi.

Kā aģentūru LETA informēja partijas LPV pārstāve Līga Krapāne.,ierosinājumu par komisijas izveidošanu parakstījuši deputāti Ainārs Šlesers (LPV), Viktors Valainis (ZZS), Armands Krauze (ZZS), Linda Liepiņa (LPV), Kristaps Krištopans (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Oļegs Burovs (LPV), Juris Jakovins (ZZS), Harijs Rokpelnis (ZZS), Līga Kozlovska (ZZS), Gundars Daudze (ZZS), Jānis Vucāns (ZZS), Andrejs Vilks (ZZS) un Anita Brakovska (ZZS).

Tāpat par parlamentārās izmeklēšanu šajos jautājumos parakstījušies parlamentārieši Daiga Mieriņa (ZZS), Līga Kļaviņa (ZZS), Gunārs Kūtris (ZZS), Edmunds Zivtiņš (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Ričards Šlesers (LPV), Andris Bērsiņš (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei), Svetlana Čulkova (Stabilitātei), Viktorija Pleškāne (Stabilitātei), Jefims Klementjevs (Stabilitātei), Viktors Pučka (Stabilitātei), Iļja Ivanovs (Stabilitātei), Igors Judins (Stabilitātei), Glorija Grevcova (Stabilitātei), Nataļja Marčenko - Jodko (Stabilitātei), Jekaterina Doroškeviča (Stabilitātei) un Kaspars Melnis (ZZS).

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā skata maksātnespējīgās "PNB bankas" administratora Vigo Krastiņa iesniegumu par 32 miljonu eiro piedziņu no bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem par bankai nodarītajiem zaudējumiem.

Starp atbildētajiem ir bijušais bankas īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Guseļņikovs, viņa vietnieks padomē, kādreizējais Dānijas premjerministrs un bijušais NATO ģenerālsekretārs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings.