Apdrošināšanas nozares jaunie uzdevumi: Kas mūs sagaida 2023.gadā?

Uldis Dzintars, AAS "Balta" valdes loceklis

Mēs dzīvojam trauksmainā laikā, kad jau ierastajiem riskiem, no kuriem nav pasargāts neviens - dažādiem negadījumiem, traumām, dabas stihijām, trešo personu darbībām utt., - pievienojas jauni. Jau pierastā pandēmija te sažņaudz, te atlaiž savu tvērienu, planēta sasilst, kibernoziedznieki nesnauž, inflācija traucas pilnā ātrumā utt. Cilvēku vēlme pēc drošības šādos apstākļos ir labi saprotama, un tā vien šķiet, ka par spīti sajūtai par ekonomisko nestabilitāti Latvija arvien vairāk pārņem ziemeļvalstu "garlaicīgajam", taču pārtikušajam dzīvesveidam raksturīgo domāšanu, kam svarīga drošība, stabilitāte un rūpes par savu nākotni ilgtermiņā.

Inflācija un karš Ukrainā "atņem" lielākā izaicinājuma godu Covid-19

Karš Ukrainā uzlika skaudru nospiedumu visam aizvadītajam gadam, ne tikai satricinot emocionāli, bet arī tieši ietekmējot ekonomiku, tajā skaitā apdrošināšanas nozari. Mainījās produkti un teritorijas, kurās darbojas apdrošināšana: Latvijas uzņēmumiem, kas pakļauti sankcijām, kā arī Krievijas Federācijā un Baltkrievijā reģistrētajiem uzņēmumiem tika pārtraukta jaunu polišu izsniegšana un jau izsniegto polišu darbība, kur to pieļāva līgumattiecības vai normatīvie akti. Savukārt ceļojumu apdrošināšanas segmentā tika atcelta Ukrainas vīzu ceļojumu apdrošināšanas produkta tirdzniecība, jo aktīvas karadarbības apstākļos nav iespējams nodrošināt klientiem solītos pakalpojumus.

Tomēr galvenais faktors, kas pērn ietekmēja apdrošinātāju darbu, bija straujā inflācija. OCTA un KASKO produktu cenošanā apdrošinātājiem nopietns izaicinājums bija autoservisu pakalpojumu izmaksu pieaugums, kas bija neizbēgamas sekas apkures, enerģijas, izejmateriālu, rezerves detaļu un darbaspēka cenu kāpumam. Tāpat inflācija pamatīgi satricināja nekustamo īpašumu segmentu, kur divu gadu laikā būvniecības izmaksas ir augušas par trešo daļu, atspoguļojoties arī ietekmē uz apdrošināšanas prēmijām. Arī veselības aprūpes un medicīnas pakalpojumu nozarē inflācija ir bijusi strauja, un finanšu dati liecina, ka veselības apdrošināšanas produkts jau 2021.gadā bija apdrošinātājiem zaudējumus nesošs produkts. Tomēr pērn piedzīvotais, sen nepieredzētais veselības apdrošināšanas tirgus pieaugums 19% apmērā nespēja apdrošinātāju rentabilitāti uzlabot, un zaudējumu apjoms palielinājās.

Vērtējot kopējo apdrošināšanas tirgus izaugsmi minētajos apstākļos, nedzīvības apdrošināšanā tā gada laikā sasniegusi 22% pieaugumu. Situācija ir diezgan līdzīga arī Lietuvā un Igaunijā: pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos Igaunijā apdrošināšanas nozares izaugsme bija 20%, Latvijā - 22%, Lietuvā - 24%.

Klienti arvien vairāk rūpējas par savu drošību

Kopumā klientu skaits apdrošināšanas nozarē pērn ir pieaudzis, tomēr viens no lielajiem nezināmajiem, ko varēsim novērtēt tikai šī gada beigās, būs klientu maksātspēja. Bet jau tagad varam runāt par jauniem paradumiem.

Redzēsim, vai tā ir tendence, bet kopumā Latvijas iedzīvotāji izrāda arvien lielāku vēlmi pēc drošības sajūtas, to apliecinot ar praktiskām darbībām. Kaut arī joprojām apmēram divas trešdaļas mājokļu nav apdrošināti, privātpersonu mājokļu apdrošinājumu skaits ir ievērojami pieaudzis. Finanšu, kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) nesen veiktā aptauja par Latvijas apdrošināšanas tirgu kopumā liecina, ka apdrošināto mājokļu skaits 2021.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu ir palielinājies par 24%. Turklāt to mājokļu apdrošināšana, kur labuma guvējs ir banka, kas izsniegusi hipotekāro kredītu, augusi tikai par 9%. Tas nozīmē, ka lielāko pieauguma daļu veido tie klienti, kas savus mājokļus apdrošina brīvprātīgi, nevis banku spiesti, kā tas bija vēl nesenā pagātnē.

Vēl viena tendence - atlīdzībās klientiem svarīgs ir ātrums, bet pārdošanā - iedziļināšanās. Klienti ļoti labprāt izmanto digitālās iespējas, piemēram, veselības atlīdzību pieteikšanā, tomēr pirms polises iegādes izvēlas sarunu ar konsultantu, lai iegūtu tieši to, kas viņiem vajadzīgs. Nereti novērojam, ka klients izvēlas produktu mājaslapā, iegūst gala cenu, bet pirkumu neveic, tā vietā sazinoties ar konsultantu un izvēloties precizējošas korekcijas, kas labāk atbilst klienta situācijai.

Nereti sarunās kā labs sakārtotas un drošas dzīves piemērs tiek minētas ziemeļvalstis. Man gribētos cerēt, ka savā domāšanā esam ceļā uz lēnīgo, varbūt mazliet garlaicīgo, bet pārtikušo un stabilo ziemeļvalstu dzīvesveidu, kur cilvēki apzinās, ka drošība un aizsardzība pret finanšu riskiem ir viņu pašu rokās.

Eiropas institūcijas veicina klienta interešu aizsardzību

Lai veicinātu nozares caurspīdīgumu un labāk aizstāvētu klientu intereses, industriju uzraugošās Eiropas insitūcijas pērn ieviesa jaunu starptautisko finanšu atskaišu standartu, kas ļaus nodrošināt vieglāk saprotamus un mazāk subjektīvus finanšu pārskatus, kā arī labāk salīdzināmus rezultātus. Tāpat jauna aktualitāte ir prasība veidot apdrošināšanas produktus tā, lai ņemtu vērā klienta intereses un neradītu viņam kaitējumu, t. i., lai klients iegādātos to, kas viņu vislabāk pasargā, un netērētos par produktiem, kas viņam nav vajadzīgi. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam šo iniciatīvu, jo kopumā esam novērojuši tendenci, ka klienti vēlas saņemt labāko darījumu, taču reti kad velta laiku, lai iedziļinātos visos noteikumos.

Baltijā - cīņas par klientu un izdzīvošanu

Kopumā Latvijā nozare iepaliek Eiropai, ja vērtējam, cik tā ienes valsts ekonomikā. Taču tendence ir pozitīva, un potenciāls - arvien lielāks. Droši vien lielai daļai to iedzīvotāju, kuri neiegādājas apdrošināšanu, tas ir ne tik daudz neinformētības, cik ikdienas iztikas jautājums - ja jāizvēlas starp vakariņām un polisi, vakariņas ir saprotama izvēle. Bet tajā sabiedrības segmentā, kam apdrošināšana ir aktuāla, vērojams liels izaugsmes potenciāls. Apdrošināšanas apjoms aug straujāk nekā citās valstīs, un vienlaikus Latvijā ir visaugstākā konkurences vide Baltijā, kas nozīmē arī zemāku apdrošināšanas rentabilitāti. Latvijā apdrošināšanas tirgus daļa ir 28% pēc prēmiju apjoma, bet peļņa - aptuveni par 10% mazāka, kamēr Lietuvā un Igaunijā tā ir augstāka. Tas nozīmē, ka Latvijā notiek sīva konkurence par klientu.

Jāteic, ka kopumā Baltijas valstīs 2022.gadā ne visiem apdrošinātājiem ir klājies viegli. Ceļoties banku procentu likmēm, apdrošināšanas investīciju portfeļi, kas ir galvenais nozares peļņas avots, tika pārvērtēti tirgus cenā, izraisot milzīgu paškapitāla kritumu. Tas bija šoks visām finanšu institūcijām - gan apdrošinātājiem, gan bankām. Apdrošinātājiem ir jāievēro noteikta maksātspējas norma: īpašnieka kapitālam vienmēr jābūt tik lielam, lai šoka gadījumā neciestu klienti. Daudziem apdrošinātājiem nācās vērsties pēc palīdzības pie māteskompānijām. Ir liels gandarījums, ka BALTA uzmanīgais darbs un rūpīgā plānošana novērsa šādu nepieciešamību. Vienlaikus ārējie konsultanti novērojuši, ka pērn labāk veicies nozares tirgus līderiem, jo mazām kompānijām nereti trūka resursu un kapacitātes veiksmīgai darbībai nepieciešamā aktivitāšu apjoma - biznesa vadības, klientu pieredzes uzlabošanas, produktu attīstīšanas, tehnoloģiju ieviešanas utt. - nodrošināšanai, un tas ir bijis raksturīgi visā Rietumu pasaulē.

Kas mūs sagaida 2023.gadā?

Pirmo lielo izaicinājumu jau esam piedzīvojuši - tie bija nesenie plūdi. Finanšu dati un klientu gadījumi liecina, ka globālā sasilšana diemžēl ir realitāte: palielinās ūdens līmenis un vētru spēks, kas posta nekustamo īpašumu. Pērn dabas stihiju rezultātā BALTA izmaksātās atlīdzības pārsniedza 1,2 miljonus eiro, un privātajā sektorā bija vērojams 3-4 reizes liels pieaugums.

Būtiska aktualitāte visā pasaulē šogad būs kiberrisku apdrošināšana, jo strauji pieaug kibernoziegumu skaits. Tiesa, rietumvalstu apdrošinātājiem, kuri strādā šajā segmentā, līdz šim nav izdevies trāpīgi prognozēt situāciju, un reālais apdrošināšanas gadījumu skaits vienmēr ir lielāks, nekā plānots. Tādos apstākļos ir sarežģīti radīt plašu apdrošināšanas produktu. Domāju, ka Latvijā kiberapdrošināšana vēl ir pārāk eksotiska niša un tirgus nav tik liels, lai jauns produkts dienasgaismu ieraudzītu jau tuvākā gada laikā.

Turklāt mums netrūkst darāmā tradicionālajos riska veidos, kur jāstrādā pie segumu paplašināšanas un produktu pilnveidošanas, lai vēl labāk pasargātu klientu. Piemēram, redzam nozīmīgu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pieaugumu, kas saistīts ar sabiedrības paradumu maiņu: ja vēl pirms gadiem pieciem privātajā sektorā kaimiņš piedeva kaimiņam, kurš viņam nopludinājis griestus, tagad tā nenotiek un cietušais vēlas, lai viņam kompensē zaudējumus. Šī tendence kopš 2020.gada arvien izteiktāk vērojama arī juridisko klientu segmentā.

2023.gadā apdrošinātāji jau saskārušies ar ievērojamu pārapdrošināšanas cenu pieaugumu, īpaši īpašuma apdrošināšanas un civiltiesiskās atbildības veidos. Piemēram, saskaņā ar Fitch Rating vērtējumu īpašuma pārapdrošināšanas cenas pieaugušas vidēji par 20%-60%, salīdzinot ar 2022.gadu, un tās ir sekas pārapdrošināšanas kompāniju zaudējumiem iepriekšējā gadā, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija un dabas katastrofu radītie zaudējumi.

Makroekonomikas prognozes liecina, ka cilvēku maksātspēja pazemināsies, kaut arī ne tik dramatiski, kā tas bijis citās krīzēs. Visticamāk, nozare arī šogad piedzīvos klientu skaita pieauguma turpināšanos, veselības apdrošināšanas izaugsmi un īpašuma apdrošināšanas prēmiju palielinājumu, jo pieaug apdrošinājuma summas. Ja arī ne tik strauji kā 2022.gadā, domāju, ka šogad apdrošināšanas tirgus turpinās augt, ja vien to būtiski neietekmēs klientu pirktspēja, bet to vērtēsim gada beigās.