TM: Latvijā trūkst zināšanu par finanšu vadību. Tas jāuzlabo!

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem nepieciešama zināšanu uzlabošana par finanšu vadību, piektdien Tieslietu ministrijas (TM) rīkotajā diskusijā "Cilvēki un uzņēmumi finanšu grūtībās - kā orientēties risinājumos?" sacīja TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Saskaņā ar TM informāciju 69% privātpersonu, 57% mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī 46% pašnodarbināto ir aizņēmušies finanšu līdzekļus, vienlaikus 41% privātpersonu un 36% mazo un vidējo uzņēmumu savas zināšanas par finanšu grūtību risināšanu vērtē kā nepietiekamas.

Papsujevičs piebilda, ka 36% mazo un vidējo uzņēmumu un 23% privātpersonu pēdējo piecu gadu laikā ir meklējuši ar finanšu grūtību risināšanu saistītu informāciju.

SIA "PricewaterhouseCoopers" vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska diskusijā sacīja, ka no vienas puses cilvēki jūtas pietiekami droši par savu finanšu situāciju, bet, kad nonāk finanšu grūtībās, īsti nezina, ko darīt.

Elksniņa-Zaščirinska skaidroja, ka ir vismaz astoņas organizācijas, kuras runā par šiem jautājumiem, bet starp tām nav stratēģiskas koordinācijas, turklāt, vai nu par kādu tēmu tiek runāts ļoti daudz, vai arī netiek runāts nemaz.

Kopējās stratēģiskās koordinācijas trūkums noved pie tā, ka kopējais pieejamais informācijas klāsts ir gana plašs, bet tā ir ļoti sadrumstalota, teica Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa stāstīja, ka projekta "Informācijas avotu izstrāde finansiālo grūtību apzināšanai un atrisināšanai" rezultātā secināts, ka jāstiprina sadarbība un komunikācija starp iesaistītajām iestādēm, jāizstrādā komunikācijas saturs lietotājiem draudzīgā formā, jāizstrādā tīmekļa vietne, kas ietver interaktīvu rīku finanšu grūtību identificēšanai un iespējamo risinājumu atlasīšanai, kā arī jāsagatavo drukātie materiāli par šo tēmu.

Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše diskusijā atzina, ka saskaņā ar Latvijas Bankas datiem pēdējā gada laikā iedzīvotāji būtiski mazāk saskārušies ar situācijām, kad nevar segt kādus maksājumus.

Vienlaikus šie dati parāda arī problēmu ar informācijas pieejamību, jo 40% no iedzīvotājiem informāciju gūst pie finanšu pakalpojumu sniedzēja, bet otra lielākā grupa to gūst no apkārtējiem cilvēkiem - ģimenes, radiem, draugiem, paziņām.

"Tas ir diezgan bīstami, jo reizēm ir labāk, ja šāda informācija netiek iegūta un izmantota. Ir būtiski saņemt kvalitatīvu un atbilstošu informāciju," teica Brikše.

Viņa stāstīja, ka Latvijas Banka koordinē finanšu pratības pasākumus ar aptuveni 20 valsts un nevalstiskajām organizācijām un mērķis ir panākt, lai ir "vienas pieturas aģentūra" jeb vieta, kur gūt informāciju par finanšu pratības jautājumiem. Tāpat Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem, nodrošinot informācijas pieejamību vieglajā valodā un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa diskusijā atzina, ka PTAC var novērst kādus finansētāju pārkāpumus, palīdzēt strīdu risināšanā, pieprasīt finansētājiem sagatavot skaidrāku informāciju, taču nevar palīdzēt finanšu grūtībās nonākušajiem.

Vītoliņas ieskatā būtu ieviešami parādu konsultāciju centri, kuri darbotos pie pašvaldībām un sniegtu padomus, kā sakārtot savu budžetu, kā risināt radušās parādu problēmas. Tāpat nepieciešama finanšu pakalpojumu sniedzēju atbildība, lai līgumi būtu pēc iespējas īsāki, vienkāršāki un saprotamāki.

Arī Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes locekle Ieva Broka atzina, ka patlaban publiskajā telpā informācija par finanšu grūtību risināšanu, lai arī ir ļoti plaša, tomēr tā ir haotiska.