Šobrīd no Krievijas Baltijā ienāk 11 elektrolīnijas, no Eiropas - divas

Šobrīd no Krievijas Baltijā ienāk 11 elektrolīnijas, no Eiropas - divas, tādēļ nākotnes elektroenerģijas eksportam ir vitāli svarīgi attīstīt tīklus, intervijā aģentūrai LETA teica klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Viņš norādīja, ka Latvija strādā kopējā elektrības biržā "Nord Pool" un bieži vien ir dārgākā, kas ir saistīts ar virkni faktoru.

"Viens no tiem, protams, ir arī tas, ka pieslēgumu tīklu esamība mūsu reģionam kopumā vēl aizvien ir nepietiekama. No Krievijas Baltijā ienāk 11 elektrolīnijas, no Eiropas - divas, divarpus. Tādēļ vitāli svarīgi ir arī attīstīt tīklus, un vitāli svarīgi tas ir arī nākotnes elektroenerģijas eksportam, kas radīsies līdz ar atjaunojamo energoresursu ražošanas attīstību," teica ministrs.

Kā skaidroja Čudars, jo vairāk tiks elektroenerģija ražota Latvijā, jo spiediens uz elektroenerģijas cenu tieši mūsu reģionā mazināsies. Pašlaik lielās cenu amplitūdas ir saistītas tieši ar to, ka ražošanas jaudas "Nord Pool" darbības zonā ir sadalītas nevienmērīgi. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) jau ir pieteikusi nepieciešamību pārskatīt "Nord Pool" darbību, ņemot vērā atsevišķus cenu pīķus, kas ir bijuši pavisam nesen, jo ir jāsaprot, cik tie ir bijuši pamatoti un kādi ir pretpasākumi tāda veida pīķu novēršanai.

Čudars stāstīja, ka pirms vēlēšanām diskusijās izskanēja, ka vajag atslēgties no "Nord Pool", visu ražot pašiem, jo Latvijā taču ir Daugavas HES kaskāde.

"Es joprojām to visu dzirdu. Nu… Ir jāsaprot, ka elektroenerģija tiek patērēta viļņveidīgi - naktīs ļoti maz, tad pīķis ir no rītiem, kad cilvēki pamostas un sāk lietot visas elektroiekārtas utt.," teica klimata un enerģētikas ministrs, piebilstot, ka tādēļ jautājums vienmēr ir, kā nodrošināt nepieciešamo slodzi elektrotīklos.

Viņš arī skaidroja, ka arī Padomju Savienībā eksistēja tāda pati kopēja sistēma, kura tika balansēta. Tajā gan citādi veidojās cena, jo tā bija plānveida ekonomika.