Aptauja: Pēdējo trīs gadu laikā izteikti pieaudzis kultūras patēriņš internetā

Aizvadīto trīs gadu laikā izteikti pieaudzis kultūras patēriņš internetā, liecina Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums, kas veikts aptverot laika periodu no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada oktobrim. Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informēja, ka visās kategorijās, kas bija iekļautas aptaujas anketā, ir bijis būtisks patēriņa pieaugums.

Biežākās iedzīvotāju digitālās kultūras aktivitātes ir ārvalstu filmu skatīšanās tiešsaistē, tā norādījuši 55% respondentu. Savukārt 54% iedzīvotāji iecienījuši mūzikas klausīšanos tiešsaistē, vēl 45% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka tiešsaistē skatās Latvijas filmas.

Aptuveni katrs trešais iedzīvotājs internetā skatās vai klausās koncertu translācijas, lasa rakstus par kultūru, skatās kultūras pārraides internetā, seko kultūras iestāžu sociālo tīklu profiliem.

Analizējot datus par konkrētām kultūras patēriņa kategorijām, novērojams, ka visās no tām iedzīvotāju aktivitāte ir kritusies, ja salīdzina ar pirmspandēmijas un pandēmijas laiku.

Pēdējā gada laikā visvairāk iedzīvotāju bijuši iesaistīti tādās kultūras aktivitātēs kā kultūrvēsturisku vietu apmeklēšana, to darījuši 29% iedzīvotāju. Tam ar 26% seko kultūras pasākumu apmeklēšana vietējā kultūras centrā. Savukārt 25% apmeklējuši populārās mūzikas koncertus, 23% - apmeklējuši muzejus, bet 21% - apmeklējuši bibliotēkas.

Pētījums liecina, ka aizvadīto četru gadu laikā visvairāk pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri internetā skatās Latvijas filmas. 2018.gadā tā atbildējuši 16% respondentu, bet 2022.gadā - 45%. Savukārt no 8% līdz 33% pieaudzis to cilvēku skaits, kas lasa rakstus un blogus par kultūru.

Ja 2018.gadā 32% aptaujas dalībnieku norādīja, ka klausās mūziku tiešsaistē, 2022.gadā tā atbildējuši 54% respondentu. Ja pirms četriem gadiem 34% aptaujas dalībnieku norādīja, ka internetā skatās ārvalstu filmas, tad 2022.gadā tā atbildējuši 55% respondentu.

Tāpat pētījums liecina, ka 38% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir maksājuši par digitālo kultūras saturu. Tai skaitā 23% ir maksājuši par populārās mūzikas koncertiem, 19% par kino, 14% par teātra izrādēm, 11% par semināriem un lekcijām, 6% par klasiskās vai laikmetīgās mūzikas koncertiem.

Pēdējā gada laikā 8% Latvijas iedzīvotāju bijuši iesaistīti amatiermākslā, 40% piedalās dažādās citās kultūras aktivitātēs, savukārt 47% veic citas sabiedriskas aktivitātes.

Ja 2018.gadā amatiermākslā piedalījās 10% iedzīvotāju, tad pandēmijas ietekmē 2% savu līdzdalību tajā ir pārtraukuši, citās kultūras aktivitātēs iesaiste ir pat palielinājusies par 12%, bet citās brīvā laika un pilsoniskās aktivitātēs iesaistīto īpatsvars samazinājies par 8%. Visās līdzdalības kategorijās, izņemot amatiermākslu, iedzīvotāju aktivitāte 2022.gadā ir pieaugusi, salīdzinot ar 2020.gadu.

Pētījumā, vērtējot jauniešu kultūras patēriņu kontekstā ar visu iedzīvotāju kopējiem rādītājiem, secināms, ka jaunieši ir izteikti aktīvāki kultūras patēriņā. Ja kopumā 64% Latvijas iedzīvotāju ir apmeklējuši kultūras pasākumus un aktivitātes savā pilsētā vai pagastā, tad jauniešu vidū tādu īpatsvars ir 78%.

Tāpat jaunieši ir aktīvāki arī kultūras pasākumu apmeklēšanā ārpus savas dzīves vietas. Savā reģionā pasākumus apmeklē 44% jauniešu, citā reģionā pasākumus apmeklē 41% jauniešu, bet ārpus Latvijas kultūras pasākumus apmeklējuši 15% jauniešu.

Savukārt datu salīdzinājums ar 2020.gada rādītājiem liecina, ka jauniešu vidū šogad īpaši pieaugusi pasākumu apmeklēšana citos reģionos, kā arī savā reģionā, savukārt būtiski kritusies pasākumu apmeklēšana Baltijas valstīs.

Arī personīgajā līdzdalībā jaunieši ir aktīvāki nekā Latvijas iedzīvotāji kopumā. Amatiermākslā jauniešu aktivitāte ir nedaudz augstāka nekā iedzīvotāju kopējie rādītāji - ja no visiem Latvijas iedzīvotājiem 8% piedalās amatiermākslā, tad jauniešu vidū tādu ir 13%. Jauniešu vidū ir arī izteikti augsts digitālais kultūras patēriņš.

Kokale norāda, ka tāpat kā iepriekšējā pētījuma datus, arī šī KM liks lietā kultūrpolitikas izstrādē un īstenošanā. Vairāki no virzieniem, kam KM velta un veltīs uzmanību, ir kultūras patēriņa kāpināšana līdz pirmspandēmijas rādītājiem, kultūras produktu un pakalpojumu izstrāde senioru auditorijai un cilvēkiem ar invaliditāti.

Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu, kas ataino iedzīvotāju aktivitāti dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanā un personīgā līdzdalībā kultūrā, KM uzdevumā veikusi Latvijas Kultūras akadēmija un Pētījumu centrs "SKDS," īstenojot 1040 Latvijas iedzīvotāju aptauju, kā arī kultūras organizāciju kvantitatīvo aptauju.