Valdība uzklausīs ziņojumu par AST un "Sadales tīkla" tarifu projektu pārskatīšanu

Rīga, 24.janv., LETA. Ministru kabinets (MK) otrdien uzklausīs informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sistēmas pakalpojuma tarifu projektu pārskatīšanu, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Rīga, 24.janv., LETA. Ministru kabinets (MK) otrdien uzklausīs informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sistēmas pakalpojuma tarifu projektu pārskatīšanu, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Informatīvais ziņojums tiks uzklausīts sēdes slēgtajā daļā un nav publiski pieejams.

Sēdes protokollēmuma projektā paredzēts uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) sagatavot grozījumu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā projektu atbilstoši informatīvajā ziņojumā ietvertajam risinājumam un iesniegt Valsts kancelejā izskatīšanai MK 14.februāra sēdē.

Savukārt Finanšu ministrijai (FM), sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", būs jāiekļauj pantu, kas paredz atļaut finanšu ministram šajā gadā palielināt apropriāciju elektroenerģijas ārkārtas pieaugumu kompensēšanai atbilstoši valsts pamatbudžeta ieņēmumos papildu ieskaitāmajam AS "Latvenergo" dividenžu maksājumu par 2022.pārskata gadu apmēram.

Tāpat protokollēmuma projekts paredz jautājumu par 2024.gadā nepieciešamo finansējumu sagaidāmo elektroenerģijas ārkārtas pieaugumu kompensēšanai risināt 2024.gada budžeta sagatavošanas procesā, KEM sagatavojot fiskāli neitrālu priekšlikumu, kas nodrošinās izdevumu segšanu no ieskaitāmajiem "Latvenergo" dividenžu maksājumiem par 2023.pārskata gadu.

Pēc KEM izstrādāto grozījumu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā apstiprināšanas Saeimā, KEM tiks uzdots sagatavot un iesniegt apstiprināšanai MK rīkojuma projektu par Ekonomikas ministrijai (EM) kā "Latvenergo" akcionāra un FM kā AST akcionāra papildus veicamajiem uzdevumiem saistībā ar "Sadales tīkla" un AST tarifu projektu precizējumu sagatavošanu.

Tāpat KEM uzdots sniegt atbalstu "Sadales tīklam" tarifu projekta precizējumu priekšlikuma sagatavošanā attiecībā uz diferencēto tarifu struktūru, ar mērķi līdzsvarot sadales sistēmas pakalpojumu tarifu pieaugumu starp dažādām lietotāju grupām, kā arī noteikt sadales sistēmas pakalpojumu tarifu enerģijas ražotājiem, lai nodrošinātu nediskriminējošu ražotājiem piemērojamo tarifu pārvades un sadales sistēmās.

LETA jau ziņoja, ka MK sēdē šonedēļ tiks skatīts informatīvais ziņojums par veidiem, kā samazināt "Sadales tīkls" un AST novembrī pieteiktos tarifus, pastāstīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

"Mūsu ministrijas priekšlikums ir šo pieauguma lēcienu summāri samazināt uz pusi," teica Čudars, skaidrojot, ka šis ir diezgan specifisks jautājums, jo parasti skatāmies uz tarifu, kuru ikdienā lietojam, bet faktiski tas ir jāvērtē divās daļās. Pirmkārt, summārais pieaugums, kuru pašlaik varētu samazināt uz pusi, un, otrkārt, tarifa struktūra, par kuru jādomā pēc samazinājuma.

Klimata un enerģētikas ministrs skaidroja, ka pirmās daļas priekšlikums ir abiem uzņēmumiem neņemt vērā jeb norakstīt iepriekšējo periodu zaudējumus, lai gan teorētiski tas būtu jāiekļauj jaunajā tarifā. Savukārt otra daļa ir saistīta ar finanšu subsīdiju abiem uzņēmumiem tarifa korekcijai periodā no 1.jūlija līdz 31.decembrim.

"Korekcijas robežlielums ir, ka elektrībai, kas ir nepieciešama AST un "Sadales tīklam", būtu jāmaksā 160 eiro par megavatstundu (MWh). Novembra tarifā enerģijas cena, kas tika ierēķināta nākotnes periodam, bija pie 280-300 eiro par MWh. Tas, protams, izsauca šo lielo kāpumu. Ja mēs šo cenu nerēķinām pie 300, bet pie 160 eiro, tad mēs iegūstam samazinājumu," skaidroja ministrs, piebilstot, ka arī šajā jautājumā ir divi izaicinājumi - panākt saimnieciski izdevīgākos darījumus attiecībā uz elektroenerģijas iegādi, kā arī finansējumu, kas nāk no valdības tarifa amortizācijai, izmantot, lai tarifs ļautu uzturēt konkurētspēju reģionā.

"Darbs ir pietiekami komplicēts, bet otrdien es ceru uz virzību un valdības akceptu jau pavisam konkrētu normatīvo aktu izstrādei, lai mēs ieviestu šo koriģējošo pasākumu," uzsvēra Čudars.

Čudars arī paskaidroja, ka šobrīd tiek runāts par AST un "Sadales tīkla" tarifu stāšanos spēkā vienlaicīgi no 1.jūlija. "Tas ir svarīgi, jo "Sadales tīkls" lielu daļu pakalpojumu pērk no AST, un tādēļ tam būtu jābūt vienlaicīgi un saskaņoti," teica klimata un enerģētikas ministrs.

Pērn rudenī iesniegtajā AST pārvades tarifu projektā plānots palielināt 2,1 reizi, savukārt "Sadales tīkls" tarifu projektā bija plānots palielināt par vidēji 75%. Iepriekš bija paredzēts, ka AST tarifs varētu stāties spēkā 2023.gada 1.martā, bet "Sadales tīkla" tarifs - 2023.gada 1.jūlijā.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.