Armijā zagļi? No NBS noliktavām piesavinātas preces ap 340 000 eiro vērtībā

Krimināllietu par apjomīgu dažādu preču piesavināšanos no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) noliktavām teju desmit gadu garumā, tostarp nozogot ASV dāvinātas nakts redzamības iekārtas, Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā plāno sākt skatīt 24.maijā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

2017.gadā ASV Latvijas armijai uzdāvināja preces, kuru vidū bija arī nakts redzamības iekārtas. Aptuveni pēc gada amerikāņu partneri interesējušies par šīm iekārtām un to izmantošanu un atklājies, ka to noliktavā nav. Nakts redzamības ierīces nepilnu 160 000 ASV dolāru vērtībā gada laikā tā arī nebija ņemtas uzskaitē un nevienam nebija nodotas atbildīgā glabāšanā.

Militārā policija kopā ar prokuratūru sāka izmeklēšanu un atklāja, ka teju desmit gadu garumā no armijas bija pazudušas ne tikai šīs iekārtas, bet šaujamieroču munīcija, durkļi, magazīnas, patronas kopumā 339 663 eiro vērtībā.

Kā LTV raidījumam "De facto" pastāstījusi Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma, "viss sācies ar to, ka tika pārkāptas munīcijas uzskaites prasības - struktūrvienībā, kas deva iespēju šo munīciju neuzskaitīt. Tālāk radās iespēja slēptā veidā šo munīciju un aprīkojumu prettiesiskā veidā no šīm noliktavām izgūt, un tālāk arī tad nodot tālāk citām personām".

Tiesai nosūtītajā lietā četrus nu jau bijušos karavīrus apsūdz par šaujamieroču munīcijas piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Starp apsūdzētajiem ir ilggadējs Militārās policijas karavīrs Deniss Artamonovs, kurš agrāk vadījis vienu no apbruņojuma noliktavām, bet pēdējos gadus strādājis Apvienotajā štābā. Starp apsūdzētajiem ir arī apbruņojuma noliktavas speciālists Konstantīns Firsovs, kurš Nodrošinājuma pavēlniecībā dienēja kopš 2012.gada.

Tikai viens no karavīru četrotnes kontaktējies ar ieroču un munīcijas pārdevēju, privātpersonu Andreju Staņiševski. Apsūdzētajiem karavīriem par preču "sagādāšanu" no armijas noliktavas ticis maksāts, tāpēc amatpersonas sauktas pie atbildības par mantisku noziedzīgu nodarījumu.

Staņiševski apsūdz noziegumu organizēšanā, šaujamieroču munīcijas iegūšanā un arī to nelikumīgā vešanā pāri Latvijas robežām. Viņš preces tirgojis lielākoties uz Eiropas Savienības valstīm, bet ne tikai. Prokurore nav atklājusi, vai kaut kas no nozagtajām precēm varētu būt nonācis arī nedraudzīgās kaimiņvalstīs.

Kratīšanās pie Staņiševska atrada daļu no armijai nozagtā. Visas ASV dāvinātās nakts redzamības iekārtas nav atgūtas. Viņu kopā ar dzīvesbiedri apsūdz arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 183 000 eiro apmērā. Pērn ar tiesas spriedumu viņiem konfiscēti dažādi kustami un nekustami īpašumi.

Neviens no kopumā sešiem apsūdzētajiem šobrīd apcietinājumā neatrodas.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš vērtējis, ka "šīs darbības bija iespējama tāpēc, ka šie četri noziedznieki (...) paredzēja, ka inventarizācijas komisija pēc vecās sistēmas neatklās viņu darbību". Tajā, ka preces no armijas noliktavas nestas laukā vairāku gadu garumā, armijas komandieris vaino arī lēno dokumentu apriti gan no Latvijas, gan no sadarbības partneru puses.

Auditā, kas tika veikts neilgi pēc nozieguma atklāšanas, tika saskaitīts, ka Nodrošinājuma pavēlniecības Apgādes un pakalpojumu centrā materiālā atbildībā nebija ņemtas preces vairāk nekā 21 miljona eiro apmērā.

Pēc NBS notikušās dienesta pārbaudes sodītas astoņas personas, tostarp Nodrošinājuma pavēlniecības Apgādes un pakalpojumu centra vadītājs, kuram izteikts rājiens un viņš pārcelts uz citu amatu. Pēc visa notikušā 2018.gada nogalē aizsardzības ministrs armijas komandierim lika izvērtēt arī tā laika Nodrošinājuma pavēlniecības komandiera Kaspara Zdanovska atbildību, taču "netika atklāta cēloņsakarība ar viņa atbildību tieši par šo konkrēto gadījumu". Bijušais Nodrošinājuma pavēlniecības šefs nepilnus divus gadus vēlāk tika paaugstināts amatā, kļūstot par NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieku apgādes jautājumos.