Tiesībsargs aicina noteikt administratīvo atbildību par naida runu

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē Saeimai norāda uz nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību par naida runu, informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Tiesībsargs vēstulē norāda, ka Latvijā patlaban novērojami naida runas izteikumi, kas attaisno vai pat slavina Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā, nomelno ukraiņu nācijai piederīgos, kā arī aicina uz vardarbību pret viņiem.

Jansons arīdzan uzsver, ka Ukrainas kara kontekstā izplatīti izteikumi pret Latvijas pamatnāciju - latviešiem. Tāpat joprojām var lasīt arī antisemītiskus izteikumus, kā arī naida runas komentārus, kas vērsti pret personas dzimumu, dzimumidentitāti, seksuālo orientāciju un invaliditāti.

Vēstulē tiesībsargs atzīmē, ka demokrātiskā sabiedrībā vārda brīvībai ir īpaša nozīme, jo bez tās nav iespējams sabiedrības progress un katra indivīda pašīstenošanās. Plurālisma, tolerances un atvērtības nosacījumi, kas ietverti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā, aizsargā arī tādas idejas, kas aizvaino, šokē un satricina. Vienlaikus Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka demokrātiskās sabiedrībās var būt nepieciešams sodīt vai pat nepieļaut izpausmes formas, kas izplata, kurina, atbalsta vai attaisno vardarbību, naidu vai neiecietību.

Jansons vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas normatīvajā regulējumā par naida runu paredzēta kriminālatbildība, tomēr publiskajā telpā, sociālajos tīklos nereti var sastapties ar mutiskiem vai rakstiskiem izteikumiem, kas būtu uzskatāmi par naida runu, bet par kuriem nebūtu piemērojama kriminālatbildība.

Pēc tiesībsarga paustā, vairumā gadījumu par šādiem izteikumiem, iespējams, būtu piemērojama administratīvā atbildība. Latvijā administratīvā atbildība par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu un par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu nav paredzēta.

Jansons akcentē, ka liela daļa komentētāju, kas ar naidpilniem izteikumiem vērsušies pret mazaizsargātām grupām, palikuši nesodīti, tādējādi naida runa turpina pastāvēt, nodarot kaitējumu demokrātiskām vērtībām un raisot nesodāmības sajūtu.

Vēstulē tiesībsargs skaidro, ka jautājums par administratīvās atbildības noteikšanu attiecībā uz naida runu dažādos forumos fragmentāri ir ticis debatēts. Tiesībsargs 2019.gadā organizētajā diskusijā par naida runu ir uzsvēris administratīvās atbildības par naida runu noteikšanas nepieciešamību. 2022.gada 15.februāra Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē tika apspriests iekšlietu ministres priekšlikums par administratīvo atbildību par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Jansons klāsta, ka dzirdēti argumenti, kāpēc nav iespējams ieviest administratīvo atbildību attiecībā uz naida runu, tomēr par šiem, kā arī citiem argumentiem ir nepieciešams diskutēt.