Šogad cer pakāpeniski mazināt sociālās nevienlīdzības plaisu

Labklājības ministrija (LM) 2023. gadam ir definējusi vairākas prioritātes, kas vērstas uz pakāpenisku ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un sociālo pakalpojumu pilnveidi, informēja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Viena no šī gada budžeta galvenajām prioritātēm ir minimālo ienākumu līmeņa reforma, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus un pakāpeniski mazinātu sociālās nevienlīdzības plaisu.

Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) norādīja, ka mēs kā sabiedrība kļūstam izglītotāki un atbalstošāki, ja apzināmies, ka varam lūgt palīdzību un paši iesaistīties krīžu risināšanā, tāpēc ir jāpielāgo sociālie pakalpojumi esošajām vajadzībām, kas bieži ir smagas un sensitīvas. Viņa minēja, ka ir plānots atbalsts vardarbībā cietušajiem cilvēkiem, piemēram, nodrošināt krīzes dzīvokļus, lai varētu patverties no varmākas. Tāpat ir plānots atbalsts bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarībām, kas ir vajadzīgs gan pašai ģimenei, gan bērnam.

Materiālā atbalsta pilnveidei atvēlēti 10,4 miljoni eiro, kas ļaus īstenot minimālā ienākuma atbalsta sistēmas pilnveidi. Minimālo ienākumu sliekšņus tagad palielinās katru gadu iepriekšējo trīs gadu vietā. LM iesniegtie priekšlikumi paredz valsts budžeta līdzfinansējumu 30% apmērā pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksai, minimālo ienākumu sliekšņus noteikt, balstoties uz relatīvo metodi, nodrošinot ikgadēju šo sliekšņu pārskatīšanu.

Bērna labāko interešu īstenošanai un ģimenes funkcionēšanas spēju stiprināšanai paredzēts 1,7 miljonu eiro liels finansējums. Tas nepieciešams ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumiem un kapacitātei, kā arī ārpusģimenes aprūpes stiprināšanai mācību īstenošanai bērnu aizbildņiem.

Konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai labklājības nozares institūcijās strādājošiem, tai skaitā ārstniecības personām, budžetā atvēlēti 7,5 miljoni eiro. Plānots, ka pēc budžeta spēkā stāšanās mēnešalga nebūs mazāka kā 2023.gada ieteicamais skalas minimums. Šobrīd, piemēram, aprūpētāji saņem 620 eiro par pilnas slodzes darbu, kas nav motivējošs atalgojums.

Budžeta projektā 6 miljoni eiro paredzēti, lai palielinātu atlīdzību asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, 4,4 miljoni eiro, lai mazinātu rindas tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai. Savukārt, lai saglabātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, plānoti 2,5 miljoni eiro.

Tāpat 0,5 miljonus eiro paredzēts atvēlēt, lai nodrošinātu pakalpojumus vardarbībā cietušajiem un bērniem ar atkarību un uzvedības traucējumiem, bet 0,4 miljoni eiro – hospisa aprūpei pilngadīgām personām mājās un atbalstam viņu ģimenes locekļiem.