IZM kopā ar LPS veidos darba grupu skolu tīkla kvalitātes uzlabošanu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) plāno veidot darba grupu par skolu tīkla kvalitātes uzlabošanu, pēc tikšanās ar LPS pārstāvjiem vēstīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Abas puses vienojās, ka svarīgākais ir nodrošināt efektīvu skolu tīklu, pieejamus pedagogus, kas ir apmierināti ar savu darbu, kā arī kvalitatīvu izglītību bērniem. Tieši tāpēc tiks veidota darba grupa, kura meklēs veidus, kā uzlabot skolu tīklu.

Čakša papildus norādīja, ka ir vairāki citi jautājumi, par kuriem ir padziļināti jāturpina sarunas, kā piemēram, kā nodrošināt atbilstošu skolu infrastruktūru un sporta infrastruktūru visās izglītības iestādēs.

Tāpat tika runāts par to, kā nodrošināt nepieciešamo pedagogu skaitu, tomēr pie noteikta slēdziena diskusijā netika nonākts. Nobeigumā arī tika diskutēts par spēju izmantot digitālo saturu visās izglītības iestādēs.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka šī saruna ir tikai darba plāna sākums, un pēc nedēļas norisināsies LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde, kur atsevišķi tiks izskatīti dažādi jautājumi.

Kaminskis uzskata, ka problēmas ir iespējams risināt, ja papildus tiks iesaistīti ne tikai IZM vai LPS pārstāvji, bet arī citi novadu pārstāvji.

Čakša pauda, ka ministrija pašreiz strādā pie ceļa kartes, kādā veidā tiks nodrošināts otrās svešvalodas skolotāju apjoms. Viens no pašreiz izskatāmajiem risinājumiem ir aktīvi uzrunāt vācu filoloģijas studentus, vēstniecības, kā arī diasporas skolotāju darbam. Lielākoties iecerēts fokusēties uz vācu, spāņu un franču valodas pedagogu nodrošināšanu.

Čakša skaidroja, ka otro svešvalodu pedagogi ir ļoti pieprasīti, jo pašreiz vācu valodu māca apmēram 200 pedagogi, bet pēc jaunajiem likuma grozījumiem pedagogi būs nepieciešami vairāk nekā 600 skolās.

Savukārt, runājot par mācībām tikai latviešu valodā, Čakša norādīja, ka svarīgi esot nodrošināt, ka visas izglītības iestādes stingri ievēro mācības tikai valsts valodā un izmanto tikai latviešu valodu, jo tieši vide, kurā skolēns uzturas, ietekmēšot skolēnu valodas prasmes.

Lai gan joprojām tiekot ievākta informācija par to, cik grūti ir novadiem pāriet uz mācībām valsts valodā, Čakša uzsvēra, ka tieši Rīgas, Rēzeknes un Daugavpils reģioniem ir vislielākās grūtības.

Kaminskis arī norādīja, ka nākotnē tiks plašāk diskutēts par to, kā uzlabot kopējo finansēšanas sistēmu, lai pašvaldībām un skolām būtu skaidrs, pēc kā tās strādā.

Jau ziņots, ka valdības rīcības plānā iekļauts ir optimāla skolu tīkla veidošana atbilstoši demogrāfiskajai situācijai.

Izglītības jomā IZM mērķis ir veidot vienotu, veselīgu skolu un mācīšanās pieredzi - skolu, kurā katram bērnam ir kvalitatīvākā izglītība un individuāls attīstības ceļš, kurš atbilst personībai un spējām. Tāpēc galvenās prioritātes saistītas ar motivētiem, atsaucīgiem, profesionāliem pedagogiem un spēcīgas skolu vadības sistēmas izveidi.

No tā izriet arī pedagogu algu pieaugums un sabalansēta darba slodze, kā arī pedagogu sagatavošana un attīstības atbalsta pieejamība. Svarīgs uzdevums esot izglītības līderu, skolu direktoru sagatavošanas un profesionālās attīstības sistēmas uzlabošana.