Dzelzceļa uzņēmumi grib iekļūt pārvadājumu koridorā ar Melno un Egejas jūru

Baltijas valstu nacionālo dzelzceļa uzņēmumu vadītāji pārrunājuši ieceri Baltijas valstu dzelzceļa savienojumu iekļaut otrajā kravu pārvadājumu koridorā, kas dotu iespēju savienot Eiropas ziemeļus ar Melno jūru un Egejas jūru, informēja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārstāvji.

12.janvārī Rīgā tikās LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, Igaunijas dzelzceļa "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Kaido Zimmermans un Lietuvas dzelzceļa "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Egidijus Lazausks.

Tikšanās laikā apspriestas vairākas nozīmīgas Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas dzelzceļa nozarē, kas nākotnē būtiski ietekmēs dzelzceļa tīklu attīstību, tostarp aktualizētais jautājums par iespējamu pāreju uz Eiropas platuma sliedēm visās ES dalībvalstīs. Tāpat pārrunāta iecere Baltijas valstu dzelzceļa savienojumu iekļaut vēl vienā kravu pārvadājumu koridorā, kas dotu iespēju savienot Eiropas ziemeļus ar Melno jūru un Egejas jūru. Viens no sarunu tematiem tikšanās laikā bija arī Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) progress Baltijas valstīs tīkla attīstības un mobilitātes veicināšanas projektos.

Kleinbergs norāda, ka visām trim Baltijas valstīm dzelzceļa infrastruktūra ir tehnoloģiski līdzīga, un arī ES normatīvos definētie uzdevumi gan Zaļā kursa, gan pasažieru un kravu mobilitātes jomā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgi. "Tādējādi mums patiešām nozīmīgi ir dalīties pieredzē, kopīgi apspriest nākotnes plānus un tādējādi palielināt mūsu reģiona konkurētspēju," viņš pauž.

Baltijas valstu dzelzceļu vadītāji pārrunāja arī ES ieceri pievienot Baltijas valstu dzelzceļus otrajam kravu pārvadājumu koridoram, kas pavērtu iespējas paplašināt visu trīs valstu kravu pārvadājumu maršrutus. Nepieciešamība pēc Eiropas ziemeļu savienojuma ar Melno jūru un Egejas jūru radusies sarežģīto ģeopolitisko apstākļu ietekmē, jo kravu līdzšinējie ceļi ir apgrūtināti vai vairs nav pieejami.

Kleinbergs norāda, ka Baltijas valstu dzelzceļi kopīgiem spēkiem var nodrošināt augstas kvalitātes dzelzceļa pārvadājumu piedāvājumu šī koridora ietvaros un sniegt pienesumu gan Eiropas kopējai mobilitātei, gan katrs savas valsts ekonomikai.

Zimmermans pauž, ka Baltijas valstu kopīgā vēsture sniedz iespējas kopīgi strādāt, lai padarītu dzelzceļa pārvadājumu nozari vēl nozīmīgāku trijās Baltijas valstīs.

Savukārt Lazausks norādīja, ka augstu novērtē ilgtermiņa attiecības ar Latvijas un Igaunijas dzelzceļa kolēģiem. Viņš pauž, ka diskusijas, kurās kurās notiek savstarpēja dalīšanās pieredzē, labajā praksē un meklēti kopīgi risinājumi izaicinājumiem, vienmēr ir ļoti nozīmīgas un vērtīgas.

Tikšanās laikā pārrunāti arī dažādi ar savstarpējo sadarbību saistīti jautājumi, progress "Amber Train" projekta ietvaros un citi jautājumi.