Eksperte: Nav nekādu cerību, ka krievi varētu pēkšņi mainīties

Pašreizējais tā dēvētās krievu pasaules skatījums ir veidots gadu desmitiem ilgi, tāpēc nav nekādu cerību, ka krievi varētu pēkšņi mainīties un Krievija varētu drīzumā kļūt par normālu valsti, intervijā aģentūrai LETA sacīja Bratislavā bāzētās starptautiskās domnīcas "GLOBSEC" viceprezidente un "GLOBSEC" politikas institūta direktore Aļona Kudzko.

Viņa norādīja, ka Krievijā valdošie noskaņojumi nav radušies vakar, tie veidojās vismaz vairākas desmitgades, varbūt pat gadsimtus. Un kopš pie varas nonāca Vladimirs Putins, ticis veidots apzināts kurss konkrētā virzienā.

"Tāpēc nelolosim ilūzijas - lai arī ko un cik labi mēs darītu, būs nepieciešams ļoti daudz laika, lai mainītu cilvēku domas," sacīja Kudzko.

Viņa norādīja, ka šobrīd ļoti daudz Krieviju salīdzina ar Vāciju pēc Otrā pasaules kara, runājot par to, kam Krievijai potenciāli varētu nākties iet cauri, ja tā vēlētos kļūt par normālu valsti.

"Tad Krievijai būtu jāmaina veids, kā tā redz pasauli," uzsvēra eksperte. Vācijas piemērs māca, ka tam ir vajadzīgs daudz laika, pat ņemot vērā to, ka tolaik viss tika izdarīts - tika izveidotas visas nepieciešamās institūcijas, visi mediji darbojās, bija pieejama visa veida analīze un pašizvērtējumi.

Domnīcas "GLOBSEC" viceprezidente izteicās, ka ir ļoti svarīgi uzrunāt ne tikai Krievijas lielo pilsētu iedzīvotājus, bet arī visus citus.

"Jāņem vērā, ka Maskava ļoti atšķiras no kāda ciemata Sibīrijā, turklāt, lai aizsniegtu cilvēku prātus, ir jāspēj uzrunāt arī tos, kuri par politiku neinteresējas," teica eksperte, uzsverot, ka tāpēc ir svarīgi atrast veidus, kā uzrunāt arī tos, kam interesē tikai viņa paša labklājība.

Kudzko gan noliedz, ka šobrīd netiek pieļauti arī daudzmaz optimistiski Krievijas nākotnes scenāriji.

"Ir arī daži labāki scenāriji, ja salīdzinām ar vēsturē jau pieredzēto, piemēram, laiku, kad nomira [Josifs] Staļins vai kad izzuda Padomju Savienība. Kļuva labāk. Vai vismaz radās iespēja, lai kļūtu labāk," sacīja eksperte.

Cits jautājums gan esot tas, cik labi šie iespēju logi ir tikuši izmantoti.

"Protams, ka deviņdesmitajos gados viss varēja izvērsties arī labāk un tad arī šodienas situācija būtu pavisam atšķirīga," atzina Kudzko.

Tomēr viņa gan neņemtos apgalvot, ka pēc Putina noteikti kļūs vēl sliktāk.

Kudzko piekrita, ka pastāv iespēja, ka pēc Putina pie varas nāk "kāds vēl vājprātīgāks un vēl radikālāks par viņu", bet tikpat labi var pieļaut, ka pašreizējā prezidenta pēctecis varētu būt vairāk pēdējā PSRS līdera Mihaila Gorbačova stila politiķis, kurš censtos reformēt valsti "un visās nedienās vainotu Putinu, kurš aizvedis valsti neceļos".

Eksperte saredz daudzas dažādas iespējas, un svarīgi esot būt gataviem jebkurai no tām.

Viņa norādīja, ka Krievijā daudz kas notiek arī reģionālā līmenī.

Kudzko uzskata, ka Krievija neizjuks, tomēr esot pazīmes, kas liek domāt, ka tā varētu kļūt mazāk centralizēta, bez tik stingras vertikāles, kas reģionus savieno ar Maskavu. Viņasprāt, arī tas var būt apstāklis, kas izmaina Krieviju.

Viņa piesardzīgi vērtēja prognozes par it kā briestošajiem nemieriem vairākos Krievijas reģionos, jo Putins labi saprot, ka šādas lietas ir vieglāk risināt, pirms krīze vispār ir sākusies, tāpēc ir veikti dažādi preventīvi pasākumi.

Kaut arī Krievijas drošības struktūras konkurē savā starpā, tomēr iekšzemē tās strādājot visai labi. Tādēļ Kudzko domā, ka nopietnas problēmas iekšzemē Putinam diez vai radīsies.

Tomēr, jo ilgāk karš turpināsies, jo neapmierinātāki kļūšot cilvēki. Turklāt vairums jauniesaukto nenāk no Maskavas, un no dažiem reģioniem iesaukto īpatsvars ir jūtami lielāks, kas tur noskaņojumu neuzlabo, kā arī nodara kaitējumu šo reģionu ekonomikai.

"Diemžēl, pagaidām Putins prot ar to tikt galā. Kaut arī tas tomēr paliks grūtāks un grūtāks uzdevums," atzina Kudzko.