Dzīves dārdzības krīze aizēno klimata izmaiņas

Klimata izmaiņas ir pasaules ekonomikas lielākais ilgtermiņa izaicinājums, taču tā risināšanai pasaule ir vismazāk sagatavota dzīves dārdzības krīzes radīto īstermiņa problēmu dēļ, liecina trešdien publicēts Pasaules ekonomikas foruma ziņojums.

Šis ziņojums, kas balstīts uz 1200 ekspertu, nozaru uzņēmumu vadītāju un likumdevēju viedokļiem, publiskots pirms nākamnedēļ Šveices pilsētā Davosā gaidāmās Pasaules ekonomikas foruma sanāksmes.

Turpmākajos gados valdībām būs jāpieņem smagi lēmumi attiecībā uz sabiedrību, vidi un drošību, norādīts ziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka "nespēja mazināt klimata izmaiņas ir viens no nopietnākajiem īstermiņa draudiem, taču tas ir globāla mēroga risks, kam mēs esam vismazāk sagatavoti".

No desmit galvenajām ilgtermiņa problēmām, kā norāda ziņojuma autoru aptaujātie respondenti, četras galvenās ir saistītas ar klimatu: nespēja ierobežot klimata izmaiņas vai tām pielāgoties, dabas katastrofas un ārkārtēji laikapstākļi, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekosistēmas sabrukums.

Īstermiņa riski apdraud solījumus sasniegt nulles oglekļa dioksīda emisijas un "atklājuši plaisu starp zinātniski nepieciešamo un politiski patīkamo", teikts ziņojumā.

"Mums ir labāk jālīdzsvaro īstermiņa riska perspektīvas ar ilgtermiņa riska perspektīvām," uzsver Karolīna Klinta no riska pārvaldības uzņēmuma "Marsh McLennan", kas arī piedalījies šī ziņojuma sagatavošanā. "Un mums tagad ir jāpieņem lēmumi, kas varētu šķist pretrunīgi, jo šobrīd varētu likties dārgi, taču tie ir neizbēgami."

Viens piemērs ir apjomīgas investīcijas, kas vajadzīgas, lai paātrinātu pāreju no fosilajiem kurināmajiem uz ilgtspējīgu enerģiju, norāda Klinta.

Nākamo divu gadu izaicinājumu saraksta augšgalā ir dzīves dārdzības krīze, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija un Krievijas sāktais karš Ukrainā, veicinot pārtikas produktu un enerģijas cenu strauju kāpumu.

Tikmēr citas pandēmijas un kara izraisītās sekas liecina par jaunu un drūmāku laiku globālajai ekonomikai. Valdības un centrālās bankas saskaras ar dilemmu starp inflācijas samazināšanu ar procentu likmju palielināšanu, kas rada riskus izraisīt recesiju, un naudas tērēšanu, lai pasargātu cilvēkus no smagākajām sekām, kas varētu palielināt jau tā augstās valstu parādsaistības.

Ziņojumā arī teikts, ka deglobalizācija kļūst arvien aktuālāka. Karš Ukrainā norādījis uz Eiropas atkarību no Krievijas naftas un dabasgāzes, savukārt mikroshēmu trūkums, ko izraisīja pandēmijas ierobežojumi, norāda uz pusvadītāju ražošanas pārākumu Āzijā.

Turklāt sabiedrība kļūst arvien polarizētāka. Ekonomiskā un sociālā šķelšanās pārvēršas par politisku tēmu, kurā cilvēku viedokļi būtiski atšķiras imigrācijas, dzimuma, reproduktīvo tiesību, reliģijas, klimata un citu jautājumu jomās, kas veicina demokrātiju pagrimumu.

Vēl viens pieaugošs risks ir kibernoziedzība un kiberdrošības samazināšanās, ko rada arvien vairāk savienoti tādi sabiedriskie pakalpojumi kā transports, finanšu un ūdensapgādes sistēmas, kas padara tās neaizsargātus pret tiešsaistes traucējumiem un uzbrukumiem.

Vēlme izstrādāt jaunas tehnoloģijas tādās jomās kā mākslīgais intelekts, kvantu skaitļošana un biotehnoloģija sniegs vien daļējus risinājumus dažām krīzēm, taču tā var arī palielināt nevienlīdzību, jo nabadzīgākās valstis nevarēs tās atļauties, teikts ziņojumā.